Ķīna sola atbildes reakciju pret valstīm, kuras atbalsta ASV vadīto tirdzniecības izolāciju

Pekina solījusi asu atbildes reakciju, ja citas valstis noslēgs tirdzniecības darījumus ar ASV uz Ķīnas interešu rēķina, reaģējot uz ziņām, ka Trampa administrācija izdara spiedienu uz tirdzniecības partneriem sarunās izolēt Ķīnu.

Savā pēdējā atbildē uz strauji palielinātajiem ASV tarifiem Ķīnas Tirdzniecības ministrija paziņojumā norādīja, ka Pekina “respektē visu pušu centienus atrisināt tirdzniecības strīdus ar ASV, izmantojot vienlīdzīgas konsultācijas”.

Tomēr Ķīna nepieņems nekādus ASV vadītus tirdzniecības darījumus, kas kaitē tās interesēm, un “apņēmīgi un abpusēji atbildēs ar pretpasākumiem”, lai aizsargātu savas tiesības un intereses.

Paziņojumā Ķīna raksturoja ASV tarifus kā “vienpusēju iebiedēšanu” starptautiskajā tirdzniecībā, piebilstot, ka “ja starptautiskā tirdzniecība atkāpsies uz džungļu likumu, kur stiprais laupa vājos, visas valstis kļūs par upuriem”.

Jau ziņots, ka pagājušajā nedēļā Trampa administrācija plānoja izdarīt spiedienu uz ASV tirdzniecības partneriem, lai tie ierobežotu darījumus ar Ķīnu notiekošajās tarifu sarunās. Valstis, kurām ir ciešas tirdzniecības saites ar Ķīnu, var saskarties ar tā dēvētajiem sekundārajiem tarifiem.

Tikmēr Ķīnas prezidents Sji pagājušajā nedēļā apmeklēja galvenos tirdzniecības partnerus Dienvidaustrumāzijā, tostarp Vjetnamu, Malaiziju un Kambodžu, savā gada pirmajā aizjūras ceļojumā.

Vizīte liecināja par “Ķīnas atjaunoto centienu stiprināt reģionālo stabilitāti un labklājību, kā arī tās apņēmīgo atbalstu reģionālajai ekonomiskajai integrācijai, globālajam protekcionismam un vienpusībai turpinot pieaugt,” ziņo valsts ziņu aģentūra “Siņhua”.

Tarifu tirdzniecības spriedze

Šķiet, ka tarifu konflikts starp ASV un Ķīnu ir sasniedzis augstāko punktu, jo abas puses nav norādījušas, ka vairs netiks paaugstināti tarifi. Līdz šim ASV ir noteikušas 145% nodevas Ķīnas precēm, vienlaikus apturot abpusējus tarifus citām valstīm.

Ķīna atbildēja ar 125% tarifiem ASV precēm un ir paziņojusi, ka “ignorēs” jebkādus turpmākus palielinājumus, nodēvējot tos par “bezjēdzīgu skaitļu spēli”. Tramps arī ir norādījis, ka turpmāki tarifu paaugstinājumi nav iespējami, atsaucoties uz bažām, ka papildu pasākumi apturēs tirdzniecību starp abām valstīm.

Tomēr abas puses ir pastiprinājušas savu tirdzniecības spriedzi, izmantojot beztarifu līdzekļus. Ķīna nesen ieviesa eksporta ierobežojumus plašam svarīgu derīgo izrakteņu klāstam, īpaši vēršoties pret ASV.

Dažas dienas vēlāk Tramps parakstīja izpildrakstu, lai izmeklētu kritisko derīgo izrakteņu importu, norādot: “Kritiskie minerāli, tostarp retzemju elementi, apstrādātu minerālu veidā ir būtiskas izejvielas un svarīgas ražošanas izejvielas, kas nepieciešamas ekonomiskajai un valsts drošībai.”

Pastiprinot saasināšanos, Trampa administrācija pagājušajā piektdienā paziņoja par nodevām par Ķīnā būvētiem kuģiem, kas piestāj ASV ostās. Lēmums, ko atklājis Amerikas Savienoto Valstu Tirdzniecības pārstāvja birojs (USTR), ir pieņemts pēc vienu gadu ilgas izmeklēšanas, kas sākotnēji tika uzsākta Baidena administrācijas vadībā.

Eiro un zelts strauji pieaug, pieaugot patvēruma pieprasījumam

Pirmdienas Āzijas sesijā tirdzniecības spriedze starp ASV un Ķīnu turpināja satraukt pasaules tirgus. Lai gan lielākā daļa Rietumu biržu Lieldienu brīvdienās palika slēgtas, tirgus noskaņojumā atkal dominēja izvairīšanās no riska. Patvēruma aktīvi, piemēram, zelts un eiro, pieauga; tikmēr ASV dolārs vēl vairāk vājinājās, un ASV akciju fjūčeri palielināja zaudējumus.

5:50 pēc Viduseiropas laika zelta fjūčeru līgumi COMEX biržā bija pieauguši par 1,8% līdz USD 3389 par unci, bet tūlītējā zelta cena pieauga par 1,4% līdz USD 3376 par unci — abi iezīmē jaunus rekordaugstus rādītājus. Pāris EUR/USD pirmo reizi kopš 2021. gada novembra pārsniedza 1,50. Arī citas patvēruma valūtas, tostarp Japānas jena un Šveices franks, ievērojami nostiprinājās pret dolāru.