“Mēs saucām palīgā, bet cilvēki nelikās ne zinis!” Lūk, kas atgadījās meitenēm …

Izlasot šo stāstu, tu, visticamāk, neviļus nodomāsi, ka daudzi dzīvnieki ir daudz cilvēcīgāki nekā daži cilvēki…

Marta sākumā divas māsas, deviņus un sešpadsmit gadus vecas meitenes, Krievijas pilsētā Rostovā devās uz veikalu, lai iegādātos pārtiku. Kopā ar iepirkumu maisiņiem meitenēm rokās bija mobilie tālruņi, kuros viņas laiku pa laikam ielūkojās.

Te pēkšņi vienā no pagriezieniem bērnus pēkšņi ielenca astoņi vīrieši, ģērbušies netīros kombinezonos – acīmredzot viņi bija atgriezušies no haltūras celtniecībā. Viens no viņiem satvēra jaunāko māsu aiz kapuces: “Ei, mazā! Dod šurp telefonu!” Un viņš apstiprināja savus vārdus ar rīcību, izgriežot meitenei roku.

Lasi arī: Sieviete lēti nopirka pamestu sabiedrisko tualeti un padarīja to par stilīgu dzīvokli. Lūk, arī tā var iegūt savu sapņu mājokli!

Vecākā māsa gribēja aizsargāt jaunāko un sāks sist uzbrucējam ar somu. Tad pārējie bandīti sāka viņai draudēt ar izrēķināšanos. Neskatoties uz meiteņu palīgā saucieniem, neviens no garāmgājējiem nemēģināja viņām palīdzēt. Ieraugot draudīgo kompāniju, visi pielika soli, lai ātrāk tiktu prom no notikuma vietas.

Šķir otru lapu, lai lasītu tālāk

Spread the love

Pievienot komentāru