Eiropas akciju tirgi piektdien turpināja ralliju, lielajiem akciju indeksiem sasniedzot vairāk nekā divdesmit gadus neredzētu līmeni.
Investori arvien optimistiskāk raugās uz Eiropas Centrālās bankas (ECB) turpmāku procentu likmju samazināšanu un spēcīgāku, nekā gaidīts, atveseļošanos Ķīnā, kas palīdzēja līdzsvarot bažas par ekonomikas stagnāciju un ģeopolitiskajiem riskiem.
Euro STOXX 50 indekss, kas atspoguļo eiro zonas 50 lielākos “zilo čipu” uzņēmumus, rīta tirdzniecībā pieauga par 0,6 %, sasniedzot 2000. gada septembrī pēdējo reizi novēroto līmeni. Šobrīd tas ir gatavs ceturtajai pieauguma sesijai pēc kārtas.
Vācijas DAX indekss pieauga līdz jaunam rekordaugstam līmenim, nepakļaujoties plašākam ekonomiskajam fonam, kurā Eiropas lielākā ekonomika jau otro gadu pēc kārtas piedzīvoja recesiju. Tikmēr arī Itālijas FTSE MIB indekss sasniedza augstāko līmeni kopš 2007. gada beigām.
Eiropas akciju tirgi atbrīvojas no bažām par ekonomikas palēnināšanos, ģeopolitisko spriedzi un tirdzniecības riskiem, ko veicina vairāki galvenie faktori.
Ņemot vērā izaugsmes stagnāciju, investori liek likmes uz turpmāku Eiropas Centrālās bankas procentu likmju samazināšanu. ECB 30. janvāra sanāksmē jau ir pilnībā paredzēta likmju samazināšana par 25 bāzes punktiem, bet vēlāk šajā gadā gaidāma papildu mīkstināšana.
Zemākas procentu likmes parasti veicina akciju vērtspapīrus, jo finanšu nosacījumu atvieglošana uzņēmumiem var uzlabot to izaugsmi.
2025.gada sākumā investori Eiropas akciju vērtspapīrus lielākoties nepietiekami pozicionēja. Saskaņā ar Bank of America 2024. gada decembra fondu pārvaldnieku aptaujas datiem investoru pozicionējums Eiropas akcijās bija viszemākajā līmenī kopš 2022. gada, kad reģions cīnījās ar Krievijas iebrukuma Ukrainā izraisītajām ekonomiskajām sekām.
Salīdzinājumā ar ASV akcijām investoru piešķīrumi Eiropas akcijām bija viszemākajā līmenī kopš 2012. gada jūnija, kas bija eirozonas parādu krīzes kulminācijas laiks.
Šāds galējs pozicionējums bieži vien rada priekšnoteikumus straujai atveseļošanai, jo pat nedaudz pozitīvas ziņas var izraisīt strauju pieprasījuma kāpumu no ieguldītājiem, kuri vēlas līdzsvarot savus portfeļus.
Eiro kurss noslīdējis zem 1,03 ASV dolāra, sasniedzot zemāko līmeni kopš 2022. gada novembra. Vājāks eiro nodrošina konkurētspējas priekšrocības Eiropas uzņēmumiem, kuriem ir liels eksporta īpatsvars, jo īpaši tādās nozarēs kā automobiļu rūpniecība, rūpniecība un luksusa preces.
Kopš Donalda Trampa uzvaras ASV prezidenta vēlēšanās pagājušā gada novembrī eiro vērtība attiecībā pret dolāru ir samazinājusies par aptuveni 6%.
Šis vērtības samazinājums varētu kompensēt iespējamo jauno ASV muitas tarifu ietekmi uz Eiropas precēm. Ja eiro kurss vājināsies vēl vairāk, tas varētu pat neitralizēt Trampa ierosinātā 10% muitas tarifu palielinājuma ietekmi uz atsevišķiem Eiropas importa produktiem.
Turklāt eiro kurss saruka arī attiecībā pret Ķīnas juaņu, sasniedzot zemāko līmeni kopš 2023. gada aprīļa. Tādējādi Eiropas eksports uz Ķīnu kļūst konkurētspējīgāks, sniedzot papildu atvieglojumus kontinenta ražotājiem.
Viens no lielākajiem pārsteigumiem investoriem bija Ķīnas ekonomikas atveseļošanās spēks, kas Eiropas akcijās lielākoties nebija iekļauts.
Ķīnas iekšzemes kopprodukts 4. ceturksnī pieauga par 5,4 % salīdzinājumā ar iepriekšējā gada ceturksni, pārsniedzot gan 3. ceturkšņa 4,6 % izaugsmi, gan tirgus gaidas par 5,0 %. Tas bija straujākais gada pieauguma temps 18 mēnešu laikā, ko veicināja kopš septembra ieviestie stimulējošie pasākumi, lai veicinātu ieguldījumus un atjaunotu uzticēšanos.
Ķīna ir būtisks eksporta tirgus Eiropas rūpniecības nozarēm, īpaši Vācijas autobūves nozarei, luksusa zīmoliem no Francijas un Itālijas, kā arī mašīnbūves ražotājiem. Spēcīgāka, nekā gaidīts, Ķīnas atveseļošanās nozīmē lielāku pieprasījumu pēc Eiropas precēm, tādējādi dodot akcijām vēl vienu atspaidu.
Vienlaikus pieaug enerģijas cenas, Brent jēlnaftas cenas pēdējā mēneša laikā ir pieaugušas par 10%, bet dabasgāzes cenas kopš septembra vidus ir palielinājušās par 40%. Tas rada problēmas no enerģijas atkarīgajām Eiropas rūpniecības nozarēm, īpaši apstrādes rūpniecībā un smagajā rūpniecībā.
Arī ģeopolitiskā spriedze joprojām rada draudus, jo pastāv bažas par iespējamiem jauniem ASV muitas tarifiem Donalda Trampa administrācijas vadībā. Ja tarifi tiks vērsti pret svarīgākajiem Eiropas eksporta produktiem, piemēram, iekārtām un farmācijas produktiem, tie varētu mazināt uzņēmumu peļņu un pasliktināt investoru noskaņojumu.
Pagaidām šie faktori, šķiet, nodrošina stabilu pamatu Eiropas akcijām, tomēr svārstīgums var atsākties, ja turpmākajos mēnešos materializēsies makroekonomiskie vai politiskie riski.