Eirozonas ekonomika 2025. gada pirmajā ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni pieauga par 0,3%, liecina ceturtdien publiskotais Eurostat otrais aprēķins.
Tas ir neliels paātrinājums no 0,2% pieauguma, kas reģistrēts 2024. gada pēdējā ceturksnī, taču ir neliela lejupvērsta korekcija salīdzinājumā ar sākotnējo ātro aplēsi 0,4%. Gada griezumā eirozonas iekšzemes kopprodukts (IKP) pieauga par 1,2%, atbilstoši iepriekšējiem rādījumiem un ekonomistu prognozēm.
Starp dalībvalstīm, par kurām ir pieejami dati, Īrija uzrādīja augstāko ceturkšņa pieauguma tempu – 3,2%. Spānija atkal izrādījās noturīga starp lielākajām ekonomikām ar 0,6% pieaugumu, apsteidzot Itāliju (0,3%), Vāciju (0,2%) un Franciju (0,1%). Savukārt Portugālē (-0,5%) un Slovēnijā (-0,8%) tika reģistrēta ekonomikas lejupslīde.
Nodarbinātība pieaug, rūpnieciskā ražošana aug
Šķiet, ka darba tirgus apstākļi uzlabojas, un eirozonas nodarbinātība gada pirmajos trīs mēnešos salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni pieauga par 0,3%.
Tas pārsniedza gan prognozes, gan iepriekšējā ceturkšņa pieaugumu par 0,1%. Gada griezumā nodarbinātība palielinājās par 0,8%, kas atbilst vienprātības prognozēm.
Spēcīgs rūpnieciskās ražošanas sniegums papildināja ekonomikas stimula pazīmes. Martā eirozonas rūpnieciskā ražošana mēneša griezumā palielinājās par 2,6%, kas iezīmē straujāko pieaugumu viena mēneša laikā kopš 2020. gada novembra. Šis rādītājs pārsniedza prognozes par 1,8% pieaugumu un sekoja pārskatītajam pieaugumam par 1,1% februārī.
Eurostat dati atklāja spēcīgu ikmēneša pieaugumu kapitālpreču (3.2%), ilglietojuma patēriņa preču (3.1%) un īslaicīga patēriņa preču (2.3%) apjomam. Starppatēriņa preču pieaugums bija mērenāks par 0,6%, bet enerģijas ražošana samazinājās par 0,5%.
Dalībvalstu vidū rūpniecības izlaides pieaugumu vadīja Īrija ar 14,6% pieaugumu, kam seko Malta (4,4%) un Somija (3,5%). Tikmēr Luksemburgā (-6,3%), Dānijā un Grieķijā (abās -4,6%) un Portugālē (-4,0%) izlaide kritās.
Gada griezumā eirozonas rūpnieciskā ražošana pieauga par 3,6%, kas ir augstākais rādītājs kopš 2022. gada.
Martā notikušo rūpniecības atveseļošanos var saistīt ar diviem galvenajiem faktoriem: paziņojumu par Vācijas fiskālo stimulu 800 miljardu eiro apmērā, kas vērsts uz aizsardzību un ražošanu, un preventīvu Eiropas eksporta pieaugumu uz ASV pirms gaidāmajiem tarifu paaugstinājumiem saskaņā ar Donalda Trampa ierosināto tirdzniecības politiku.
Tirgus reakcija ir pretrunīga
Pēc ceturtdienas ekonomikas datiem eiro kurss pieauga, eiro un dolāra kursam pakāpjoties virs 1.12, atgūstot iepriekšējos nedēļas zaudējumus.
Obligāciju tirgi saglabājās stabili, Vācijas 10 gadu obligāciju ienesīgumam svārstoties pie 2,67%, bet divu gadu Schatz ienesīgumam nedaudz noslīdot līdz 1,91%.
Eiropas akcijas bija mērenas pēc spēcīgas kāpuma nedēļas, jo investoru noskaņojumu mazināja dažādi uzņēmumu ienākumi.
Euro STOXX 50 indekss līdz rīta vidum samazinājās par 1,1%, ko pazemināja vairāku lielas kapitalizācijas uzņēmumu neapmierinošie rezultāti. Siemens akcijas nokritās par 2,4% pēc tam, kad inženierzinātņu gigants atsaucās uz pieaugošo nenoteiktību ekonomiskajā vidē un atkārtoti apstiprināja visas gada norādes. Allianz arī noslīdēja par 2,5% pēc vājākas, nekā gaidīts, peļņas ziņojuma.
Luksusa akcijas turpināja cīnīties, ņemot vērā bažas par pieprasījuma samazināšanos Ķīnā. Kering samazinājās par 3,9%, bet LVMH zaudēja 2,4%, pagarinot nesenos zaudējumus visā sektorā.
50q5no