Jautājums par Uzvaras parka pieminekļa nojaukšanu līdz šim bijis ērts politiskā spektra abiem galiem. Arī tiem politiķiem, kas ik pa laikam skaļi piebalsoja iecerēm monumentu demontēt, bija skaidrs, ka lieta līdz darīšanai netiks, jo to nepieļauj Latvijas un Krievijas vienošanās.
LTV raidījums “de facto” atgādina, ka katru gadu 9. maijā pie pieminekļa Uzvaras parkā ziedus nāk nolikt tūkstošiem cilvēku. Taču pasākums kļuvis par daudz ko vairāk kā tikai kritušo piemiņu. Uz krievu vēlētāju orientētajiem politiskajiem spēkiem tā ir lieliska izdevība zvejot atbalstītājus.
Tās ir arī dzīres, nerespektējot, ka Otrā pasaules kara beigas Latvijai nenozīmēja nekādu atbrīvošanu un sekoja gandrīz pusgadsimtu ilga padomju okupācija.
Latvijas sabiedrībai sāpīgs temats
Svētki kļuva grandiozāki, Nilam Ušakovam (S) kļūstot par Rīgas mēru. 9. maijs ir arī iespēja Kremlim izplatīt krievu kopienā savus simbolus un vēstījumus. Piemēram, krievu valodas referenduma seja Vladimirs Lindermans pēc Krimas aneksijas 9. maijā pie pieminekļa ieradās ar pašpasludinātās Doneckas tautas republikas karogu.
Šo un vēl citu apsvērumu dēļ vairākkārt bijušas diskusijas par padomju simbola nojaukšanu. Un vistālāk tika iniciatīva, ko 2017. gadā uzsāka Uģis Polis, kurš tobrīd nebija saistīts ne ar vienu politisko spēku, bet tagad ir Nacionālās apvienības biedrs.
Lasi arī: Krievijā daudzi dusmīgi uz Allu Pugačovu – lūk kāds ierosinājums izskanējis pret viņu
“Latvijas sabiedrībai tas ir ļoti sāpīgs temats. Sāpīgi redzēt Uzvaras pieminekli no tā viedokļa, ka tas asociējas lielākajai sabiedrības daļai ar represijām, kas sekoja pēc padomju karaspēka iebrukšanas,” stāsta iniciatīvas autors.
Saeima 2019.gadā nodeva iesniegumu ar 10 000 parakstu komisijām, bet redzams turpinājums nesekoja. Pat neizdevās izveidot darba grupu. “Jā, šī iniciatīva palika iesaldēta,” secina Polis. Tagad tās izskatīšana atsākusies pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā.
Šķir otru lapu, lai lasītu tālāk