Tiek gaidīts, ka Eiropas Centrālā banka (ECB) ceturtdien samazinās procentu likmes par 25 bāzes punktiem, vēl vairāk atvieglojot monetāro politiku, jo inflācija tuvojas 2% mērķim un ekonomiskie rādītāji signalizē par tempa vājināšanos.
Paredzams, ka noguldījumu iespējas procentu likme samazināsies no 3% līdz 2,75%, tādējādi iezīmējot zemāko līmeni kopš 2023. gada februāra.
Tomēr, lai gan inflācijas un tautsaimniecības izaugsmes tendences atbalsta procentu likmju pazemināšanu, ASV tirdzniecības tarifu eskalācija var ieviest nenoteiktības elementu ECB politikas veidotājiem nākotnē.
Analītiķi prognozē turpmāku ECB likmju samazināšanu 2025. gadā
Goldman Sachs ekonomists Svens Jari Stehns prognozē, ka ECB marta sanāksmē tiks samazinātas procentu likmes vēl par 25 bāzes punktiem, bet turpmākie politikas pasākumi būs atkarīgi no ekonomiskajiem datiem. “Mēs saglabājam savu prognozi par secīgu samazinājumu līdz 1.75% jūlijā, ņemot vērā mūsu prognozi par ierobežotu izaugsmi,” viņš sacīja.
ING analītiķis Frančesko Pesola norādīja, ka “kopumā labvēlīgā vēstījuma atkārtošana var pavērt ceļu zemākām euro zonas likmēm”.
Bank of America prognozē, ka ECB samazinās likmes gan janvārī, gan martā, un likmes, iespējams, sasniegs 1,5% vai zemāku galējo līmeni, tādējādi palielinot monetārās politikas plaisu ar ASV Federālo rezervju sistēmu.
Neraugoties uz gaidām par likmju samazināšanu, Bank of America ekonomists Rubens Segura-Kajuela brīdināja par iespējamu kavēšanos pēc marta pamatinflācijas svārstīguma dēļ.
ECB politikas veidotāji, uzstājoties Davosā, atzina, ka inflācijas riski ASV un euro zonā atšķiras, un bažas par inflāciju Eiropā šķiet mazāk nopietnas. Neviens no ECB runātājiem nenorādīja uz augšupvērstiem inflācijas riskiem, ko izraisīja nesenās enerģijas cenu pārmaiņas.
Bank of America prognozē, ka euro zonas 4. ceturkšņa ekonomiskā izaugsme salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni būs 0.1%, un vadošā būs Spānija (0.5%), kurai sekos Itālija (0.2%), savukārt Francija (-0.1%) un Vācija (0.0%) atpaliks.
Tirgus dalībnieki sagaida, ka ECB 2025. gadā četras reizes samazinās procentu likmes, līdz gada beigām noguldījumu likmei sasniedzot 2%.
Tirdzniecības tarifi rada jaunu risku ECB politikai
ECB prezidentei Kristīnei Lagardai ceturtdien preses konferencē, visticamāk, tiks uzdoti jautājumi par ASV muitas tarifu iespējamo ietekmi uz Eiropas tautsaimniecību.
Pirmdien parādījās ziņojumi, ka ASV finanšu ministrs Skots Besents gatavo 2.5% universālu tarifu ar pakāpenisku ikmēneša palielinājumu līdz 20%, dodot laiku uzņēmumiem pielāgoties un valstīm risināt sarunas ar jauno ASV administrāciju.
Prezidents Donalds Tramps norādīja, ka viņš dod priekšroku “daudz lielākiem” vispārējiem tarifiem, un apsver iespēju piemērot nodokļus plašam preču klāstam, sākot no tērauda un vara līdz pusvadītāju mikroshēmām.
Augstāki ASV muitas tarifi Eiropas importam varētu negatīvi ietekmēt euro zonas izaugsmi, jo galvenajās nozarēs, piemēram, mašīnbūves un farmācijas nozarē, var samazināties eksports uz ASV. Teorētiski tam vajadzētu pastiprināt zemāku procentu likmju nepieciešamību.
Tomēr tarifu ietekme uz inflāciju joprojām ir neskaidra, īpaši, ja Eiropa piemēros pretpasākumus attiecībā uz ASV produktiem vai ja straujš euro kursa kritums palielinās importa izmaksas, tādējādi palielinot inflāciju.
Francijas Bankas vadītājs Fransuā Viljērs de Galē mazināja inflācijas riskus, Davosā norādot, ka ASV muitas tarifi var veicināt inflāciju ASV, bet maz ietekmēs euro zonu.
Viņš apgalvoja, ka, lai gan tarifi var izraisīt nelielu cenu kāpumu, to plašāka ietekme – vājākas globālās tirdzniecības un zemāku izejvielu cenu dēļ -, visticamāk, būs deflāciju veicinoša.