Donalds Tramps pašlaik atrodas sarežģītas izvēles priekšā pēc mēnesi ilga kara pret Irānu. Globālās energoresursu cenas strauji kāpj, bet viņa atbalsta reitingi mājās sāk kristies.
ASV prezidentam tagad ir jāizšķiras: mēģināt vienoties par mieru, kas varētu būt nepilnīgs, vai arī turpināt militāro ofensīvu. Jebkurš lēmums ir saistīts ar milzīgiem riskiem gan ASV ekonomikai, gan viņa paša politiskajai nākotnei.
Karš, kas ietekmē visu pasauli
Lai gan pēdējā laikā notiek aktīvas diplomātiskās sarunas, U.S. un Izraēlas kampaņa pret Irānu saskaras ar nopietnām grūtībām. Irāna nepiekāpjas un turpina bloķēt svarīgus naftas un gāzes sūtījumus Persijas līcī. Tas ir radījis lielāko enerģijas piegādes šoku vēsturē. Turklāt raķešu un dronu uzbrukumi visā reģionā nebeidzas, radot nestabilitāti tālu aiz Tuvo Austrumu robežām.
Analītiķi norāda, ka galvenais jautājums ir Trampa gatavība turpināt šo konfliktu. Viņš pats saviem padomniekiem ir teicis, ka vēlas izvairīties no “mūžīgajiem kariem” un cer uz sarunām balstītu izeju. Viņš publiski minēja, ka karadarbība varētu ilgt četras līdz sešas nedēļas, taču Baltā nama pārstāvji atzīst, ka šāds termiņš šobrīd izskatās diezgan nereāls. Tajā pašā laikā prezidents brīdina – ja diplomātija neizdosies, sekos vēl smagāki triecieni.
Diplomātijas mēģinājumi un sarežģītās prasības
Tramps ir nosūtījis Irānai 15 punktu miera piedāvājumu, izmantojot Pakistānas starpniecību. Tas liecina par viņa steidzamo vēlmi atrast veidu, kā izbeigt karu bez tālākas eskalācijas. Tomēr pagaidām nav skaidrs, vai ir reālas izredzes uz veiksmīgām sarunām. Daži eksperti uzskata, ka Trampam vispār nav labu variantu, kā pielikt punktu šim karam, jo nav īsti skaidrs, kas tieši tiktu uzskatīts par apmierinošu iznākumu.
Irāna ASV piedāvājumu nosaukusi par netaisnīgu un nereālu. Prasības ir ļoti stingras: no kodolprogrammas likvidēšanas līdz pat kontroles atdošanai pār Hormuza šaurumu. Pat ja Tramps apgalvo, ka Irāna “lūdzas” pēc vienošanās, šīs valsts vadītāji neizskatās pēc tādiem, kas steidzas padoties. Viņi tic, ka spēs izturēt ilgāk par saviem pretiniekiem, un pati izdzīvošana šajā konfliktā viņiem jau būtu uzvara.
Trampa lielākais misēklis, iespējams, bija nepietiekams novērtējums tam, cik spēcīgi Irāna atriebsies. Uzbrukumi Izraēlai un kaimiņvalstīm, kā arī Hormuza šauruma slēgšana ir satricinājusi pasaules ekonomiku. Caur šo šaurumu iet piektā daļa no visas pasaules naftas, tāpēc degvielas cenas ir kļuvušas par galveno tēmu katrā amerikāņu mājsaimniecībā.
Mājās spiediens tikai pieaug. Aptaujas rāda, ka karš kļūst arvien nepopulārāks. Pat ja viņa uzticamākie atbalstītāji joprojām stāv aiz viņa, dārgā degviela sāk grazt šo atbalstu. Trampa reitings ir noslīdējis līdz 36%, kas ir zemākais rādītājs kopš viņa atgriešanās amatā. Republikāņi sāk nopietni uztraukties par gaidāmajām vēlēšanām novembrī, baidoties, ka kara izraisītās ekonomiskās problēmas maksās viņiem vairākumu Kongresā.
Iespējamie scenāriji konflikta noslēgumam
Eksperti pieļauj vairākus variantus, kā situācija varētu attīstīties. Viens no tiem ir operācija “Epic Fury” – pēdējais, masīvais gaisa uzbrukums Irānas militārajiem un kodolobjektiem. Pēc tā Tramps varētu pasludināt uzvaru un aiziet. Taču šāda “uzvara” izskatītos tukša, ja vien Hormuza šaurums netiktu pilnībā atvērts brīvai kuģošanai.
Vēl bīstamāks variants ir sauszemes spēku iesaistīšana. Tramps ir nosūtījis tūkstošiem papildu karavīru uz reģionu un brīdinājis par iespējamu sauszemes operāciju, ja Irāna nepadosies. Tas varētu nozīmēt mēģinājumu ieņemt stratēģiskas salas vai pat tiešu iebrukumu, lai pārņemtu kodolmateriālu krājumus. Tomēr sabiedrotie reģionā brīdina, ka amerikāņu zābaki uz Irānas zemes izsauks vēl trakāku pretreakciju un ierautu ASV ilgstošā konfliktā, līdzīgi kā savulaik Irākā vai Afganistānā.
Pretrunīgie signāli un tirgus nomierināšana
Pagaidām Tramps izvēlas taktiku, kas tur visu pasauli neziņā. Vienā brīdī viņš izsaka draudus, kas liek naftas cenām lidot debesīs, bet nākamajā – izsludina pauzi diplomātijai, lai nomierinātu finanšu tirgus. Šāda pieeja, ko daži dēvē par “kara miglas” radīšanu, ir mēģinājums turēt pretiniekus neziņā un saglabāt pēc iespējas vairāk brīvības saviem lēmumiem.
Tomēr Baltā nama iekšienē valda nemiers. Lai gan oficiāli tiek teikts, ka viss tiek kontrolēts, slepenas sanāksmes rāda uztraukumu par politiskajām sekām. Tramps uzstāj, lai viņa padomnieki uzsver, ka karš drīz beigsies, taču bez skaidras izejas stratēģijas šie solījumi izklausās trausli. Konflikts, ko viņš sāka kopā ar Izraēlu, šobrīd ir kļuvis par pārbaudījumu, kas var noteikt visu viņa prezidentūras mantojumu.