Ķīnas militārie spēki un krasta apsardze svētdien veica plašas patruļas Dienvidķīnas jūrā, izmantojot gan kuģus, gan aviāciju. Darbības koncentrējās ap Skarboro sēkli, kas ir viena no strīdīgākajām vietām šajā reģionā.
Lai gan šī teritorija atrodas Filipīnu ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā, Ķīna to uzskata par savu īpašumu un regulāri tur demonstrē savu klātbūtni. Šādas patruļas kārtējo reizi liecina par saspīlējumu, kas nekur nav pazudis pat pēc nesenajiem mēģinājumiem uzlabot attiecības.
Sarunas un pēkšņa spēka demonstrācija
Tikai pagājušajā nedēļā Pekina un Manila atjaunoja augsta līmeņa sarunas, lai mēģinātu rast mierīgāku risinājumu strīdiem jūrā. Abas puses pat apsprieda iespējamo sadarbību naftas un gāzes ieguvē šajā reģionā, kas varētu būt izdevīga abām valstīm. Filipīnu Ārlietu ministrija norādīja, ka šī bija pirmā tik plašā diskusija kopš pagājušā gada pavasara. Galvenais mērķis bija vairot savstarpējo uzticību, lai izvairītos no liekiem incidentiem atklātos ūdeņos.
Tomēr svētdienas notikumi liek apšaubīt, cik ātri šo uzticību izdosies sasniegt. Tiklīdz sarunas bija beigušās, Ķīna izsūtīja savus spēkus patruļā. Pekina to skaidro kā nepieciešamu soli, lai reaģētu uz jebkādiem “provokatīviem aktiem” vai tiesību pārkāpumiem. Tas parāda, ka pat sarunu laikā neviena no pusēm nav gatava pilnībā piekāpties savās pretenzijās uz kontroli pār stratēģiski svarīgo jūras ceļu un dabas resursiem.
Sadursmes jūrā kļūst bīstamas
Pēdējā laikā situācija Dienvidķīnas jūrā ir bijusi visai skarba. Manila vairākkārt ir apsūdzējusi Pekinu bīstamos manevros, kas apdraud cilvēku dzīvības. Filipīnu puse ziņojusi, ka ķīniešu kuģi izmantojuši ūdens lielgabalus, lai traucētu piegādes misijām. Šīs misijas parasti nogādā pārtiku un nepieciešamākās lietas filipīniešu personālam, kas atrodas uz kuģiem vai bāzēm strīdīgajās teritorijās.
Ķīnas militārā pavēlniecība savukārt uzskata, ka šādas patruļas ir efektīvs pretpasākums. Viņu skatījumā tas ir vienīgais veids, kā nodrošināt savu interešu aizstāvību. Kamēr Manila runā par starptautiskajām tiesībām un savu ekonomisko zonu, Pekina turpina uzsvērt savas vēsturiskās tiesības uz gandrīz visu Dienvidķīnas jūru. Tas rada situāciju, kurā jebkura nejauša kļūda vai pārāk agresīvs manevrs var izraisīt nopietnāku konfliktu.
Ko tas nozīmē turpmākajām attiecībām?
Pašlaik Filipīnu vēstniecība Pekinā vēl nav sniegusi oficiālu komentāru par pēdējo patruļu. Klusums var liecināt par to, ka diplomāti mēģina izvērtēt situāciju un saprast, kā tas ietekmēs tikko aizsāktās sarunas. Ir skaidrs, ka dialogs ir trausls. No vienas puses, ir vēlme pēc ekonomiskas sadarbības un energoresursiem, bet no otras – valstu gods un teritoriālā integritāte.
Reģiona iedzīvotājiem un starptautiskajiem novērotājiem šis ir signāls, ka diplomātiskie procesi Āzijā reti kad notiek bez paralēlas spēka izrādīšanas. Pat ja pie sarunu galda tiek runāts par mieru un kopīgiem projektiem, jūrā joprojām dominē karakuģi un stingras pozīcijas. Turpmākās nedēļas rādīs, vai Manila un Pekina spēs turpināt sarunas pēc šīm svētdienas aktivitātēm, vai arī attiecības atkal atdzisīs uz ilgu laiku.


