Airbus, kas iezīmēja īstermiņa ražošanas spiedienu, un apstiprināja sava A350 kravas kuģa aizkavēšanos, prognozēja, ka šogad piegādes vienalga pieaugs par 7% līdz aptuveni 820 lidmašīnām.
Eiropas lielākā aviācijas un kosmosa grupa no jauna iekasēja 300 miljonus eiro (312,84 miljonus ASV dolāru) par savu grūtībās nonākušo kosmosa biznesu, vienlaikus uzsverot iespējamos riskus tās lēni pārdotās militārā transporta lidmašīnas A400M nākotnei.
Airbus ziņoja par koriģētajiem pamatdarbības ienākumiem 5,35 miljardu eiro apmērā 2024. gadam, kas ir par 8% mazāki un atbilstoši gaidītajam, tostarp 2,56 miljardi ceturtajā ceturksnī, kad tā cīnījās ar nepārtrauktiem traucējumiem savās piegādes ķēdēs.
Ikgadējie ieņēmumi pieauga par 6% līdz 69,23 miljardiem eiro, no kuriem 24,72 miljardi tika gūti trīs mēnešos līdz 31.decembrim.
Saskaņā ar uzņēmuma apkopoto konsensa aptauju analītiķi bija paredzējuši ceturtā ceturkšņa vidējo pamatdarbības peļņu 2,6 miljardu eiro apmērā un pārdošanas apjomu 24,68 miljardu eiro apmērā.
Airbus, kas pagājušajā gadā piegādāja 766 lidmašīnas, aptuveni atbilstoši savam mērķim, ir saskārusies ar rūpnieciskiem kavējumiem, ko daļēji izraisījušas problēmas aviācijas un kosmosa piegādes ķēdē, kas arī kavējušas ASV konkurenta Boeing atveseļošanos.
Pasaulē lielākais lidmašīnu ražotājs sacīja, ka A320 un A350 ģimeņu ražošanas palielināšana saskārās ar īslaicīgu spiedienu, ko galvenokārt izraisīja ASV piegādātāja Spirit AeroSystems aizkavēšanās, kas pašlaik tiek sadalīta starp Airbus un tā galveno klientu Boeing. Tomēr Airbus saglabāja visus savus vidēja termiņa ražošanas mērķus.
Airbus paziņoja, ka tā par aptuveni gadu aizkavē sava plata korpusa reaktīvo lidmašīnu A350 jaunās kravas kuģa versijas izlaidi līdz 2027. gada otrajai pusei, apstiprinot attīstības aizkavēšanos, par kuru iepriekš ziņoja Reuters.
2025.gadam Airbus prognozēja koriģēto darbības ienākumu pieaugumu līdz aptuveni 7 biljoniem eiro, neņemot vērā apdraudēto tirdzniecības tarifu ietekmi, bet iekļaujot Spirit integrāciju, kas liecina, ka ir tuvu noslēgumam ar Airbus saistīto rūpnīcu pārņemšanu.
Paredzams, ka Francijā bāzētā grupa pārņems divas Spirit rūpnīcas, kas nodrošina A350 un A220 kompozītmateriālu konstrukcijas daļas. Tas var arī pārņemt mazāku rūpnīcu Skotijā, ja nevar atrast alternatīvu pircēju.
Airbus paziņoja, ka darījumam būs “pārmērīgi neitrāla” ietekme uz pamatdarbības ienākumu līmeni un tas ietekmēs brīvo naudas plūsmu līdz “vidēji trīsciparu” miljoniem eiro.
Airbus ziņoja par 4,46 miljardiem eiro brīvas naudas plūsmas 2024. gadā un prognozēja aptuveni 4,5 miljardus 2025. gadā.
Uzņēmums paziņoja par gada dividendēm 2 eiro par akciju, kas ir par 11% vairāk nekā iepriekšējā gadā, un paziņoja, ka plāno 2025. gadā izmaksāt speciālās dividendes 1 eiro par akciju, kas ir līdzvērtīga 2024. gadam.
Kosmosā nozarē jaunākā maksa sasniedz gandrīz 2 miljardus eiro summu, kas divu gadu laikā paredzēta zaudējumus nesošiem satelītu projektiem, kurus nozares avoti galvenokārt saistījuši ar pārprogrammējamo satelītu programmu OneSat.
Šādi zaudējumi ir veicinājuši sarunas, lai izveidotu jaunu uzņēmumu, kas grupētu Airbus satelītu darbības ar Thales Alenia Space, lai novērstu Īlona Maska Starlink straujo izaugsmi, lai gan avoti brīdina, ka tas var aizņemt kādu laiku.
Airbus arī paziņoja par jaunām nodevām 121 miljona eiro apmērā par A400M, ko skārusi ilgstoša kavēšanās, daļēja pasūtījumu atcelšana no Eiropas palaišanas valstu puses un lēns eksports.
Airbus paziņoja, ka tā novērtē iespējamo ietekmi, ko varētu radīt nenoteiktība par pasūtījumiem uz turpmākajiem ražošanas līmeņiem.
A400M, ko darbina Rietumu lielākie turbopropelleru dzinēji, tika nodots ekspluatācijā 2003. gadā, lai nodrošinātu Eiropai neatkarīgu gaisa pārvadāšanas jaudu, nevis paļauties uz ASV ražoto Lockheed Martin C-130 vai nu jau vairs neražoto Boeing C-17.
Nozares avoti saka, ka Airbus ir pietiekami daudz pasūtījumu, lai A400M montāža tiktu noturēta aptuveni trīs gadus, taču šis laiks tuvojas Eiropas armijas lidmašīnai, kas nepieļauj jaunu pasūtījumu pieaugumu vai budžeta samazinājumu atcelšanu, jo Eiropa pārskata aizsardzības izdevumus ASV prezidenta Donalda Trampa spiediena ietekmē.