ES ir satricinājusi Donalda Trampa telefonsaruna ar Vladimiru Putinu. Vienošanās vēstnieku starpā noslēgta dažas dienas pirms trešās gadadienas, kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā.
Eiropas Savienība trešdien vienojās par jaunu sankciju kārtu pret Krieviju saistībā ar Donalda Trampa spiedienu uz sarunām par Ukrainas likteni, kas ir radījis šaubas par smagi skarto ierobežojumu dzīvotspēju ilgtermiņā.
Trampa valsts sekretārs Marko Rubio ierosināja, ka Eiropa galu galā tiks saukta pie sarunu galda, lai apspriestu sankciju atvieglojumus Kremlim.
“Ir arī citas partijas, kurām ir noteiktas sankcijas, Eiropas Savienībai kādā brīdī būs jāstājas pie galda, jo arī tām ir noteiktas sankcijas,” otrdien sacīja Rubio pēc tikšanās ar Krievijas kolēģi Saūda Arābijā.
Rubio uzsvēra, ka būs jāpiekāpjas “no visām pusēm”. Uz jautājumu par Eiropas izslēgšanu no procesa, viņš atbildēja: “Neviens netiek atstāts malā.”
Tomēr bloks vēlas saglabāt savu soda politiku – vismaz pagaidām. “Mēs esam apņēmušies turpināt spiedienu uz Kremli,” sacīja Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena.
Trešdienas vienošanās starp vēstniekiem tika apzināti ieplānota tā, lai tā notiktu pirms iebrukuma trešās gadadienas, ko Komisāru kolēģija plāno atzīmēt ar kopīgu vizīti Kijevā. Šī ir 16. ierobežojumu pakete kopš 2022. gada februāra.
Jaunās sankcijas ievieš aizliegumu Krievijas primārā alumīnija importam, un šī ideja tika apspriesta pagātnē, taču tā netika apstiprināta dažu dalībvalstu atturības dēļ, kuras ir noraizējušās par tā ekonomisko ietekmi.
Krievijas neapstrādāts alumīnijs veido aptuveni 6% no ES alumīnija importa, un šī daļa pēdējos gados ir samazinājusies, jo Eiropas ražotāji attālinājās no Krievijas piegādātājiem.
ES jau bija aizliegusi dažus no Krievijas ražotus alumīnija izstrādājumus, piemēram, vadus un caurules, lai gan tie tika uzskaitīti tikai kā daļa no iepirkumiem. Tagad aizliegums ir attiecināts uz primāro alumīniju, ko pārdod kā lietnes, plātnes un sagataves, un tas veido lielu daļu no importētās vērtības.
Papildus jēlmetālam jaunākā sankciju pakete paplašina melno sarakstu pret tankkuģiem, kas pieder Krievijas “ēnu flotei”, ko Kremlis ir izvietojis, lai apietu Rietumu ierobežojumus naftas tirdzniecībai un saglabātu ienākumu avotu, kas ir būtisko, lai finansētu iebrukumu Ukrainā.
Flote sastāv no veciem, neapdrošinātiem kuģiem, kuri tiek turēti aizdomās par maldinošām darbībām, tostarp par viltotu datu pārsūtīšanu, to pārvadātāju izslēgšanu, lai tie kļūtu neredzami, un vairākkārtēju pārsūtīšanu no kuģa uz kuģi, lai slēptu savu naftas mucu izcelsmi.
Šo kuģu stāvoklis ir tik slikts, ka Brisele bažījas, ka tie varētu izliet naftu un izraisīt vides katastrofu netālu no bloka teritorijas.
Politiskais spiediens ir sasniedzis visu laiku augstāko līmeni pēc vairākiem incidentiem Baltijas jūrā, kur “ēnu flote” tika apsūdzēta sabotāžas veikšanā pret zemūdens kabeļiem.
Tiek lēsts, ka “ēnu flotei” ir aptuveni 600 kuģu, taču Kremļa informācijas slepenības dēļ oficiāla to skaita nav.
Ķīna un Indija šobrīd ir galvenie Krievijas naftas pircēji, kas bieži tiek rafinēta to teritorijā un pārdota atpakaļ ES tirgū ar citu marķējumu.
Saskaņā ar diplomātu teikto, jaunais ES sankciju klāsts melnajā sarakstā iekļauj 73 kuģus, par kuriem ir aizdomas, ka tie ir daļa no “ēnu flotes”. Papildinājums palielina kopējo skaitu vairāk nekā 150 kuģu. Visiem tiem ir liegta piekļuve ES ostām un ES pakalpojumiem.
Bloka juridiskais teksts ir pārskatīts, lai atļautu melnajā sarakstā iekļaut “ēnu flotes” kuģu īpašniekus un operatorus, tostarp kapteiņus.
Turklāt jaunās sankcijas no SWIFT elektroniskās sistēmas izslēgs 13 Krievijas bankas un apturēs apraides licences astoņiem Krievijas medijiem.
Oficiālā pieņemšana gaidāma pirmdien, kad Briselē tiksies ārlietu ministri.