Eiropas Centrālā banka atkal samazina likmes, jo Trampa tarifi ietekmē ekonomikas perspektīvas

Eiropas Centrālā banka (ECB) ceturtdien samazināja bāzes procentu likmi par ceturtdaļpunktu līdz 2,25%, jo draudi izaugsmei atsver bažas par inflāciju.

Kā prognozēja analītiķi, ECB ceturtdien septīto reizi gada laikā samazināja procentu likmes. No 2025. gada 23. aprīļa noguldījumu iespējas, galveno refinansēšanas operāciju un aizdevumu iespējas uz nakti procentu likmes tiks samazinātas attiecīgi līdz 2,25%, 2,40% un 2,65%.

Galveno refinansēšanas operāciju procentu likme ir likme, ko bankas maksā, aizņemoties naudu no ECB uz vienu nedēļu, savukārt noguldījumu iespējas procentu likme ir likme, par kādu bankas var veikt noguldījumus uz nakti centrālajā bankā.

Tikmēr aizdevumu iespējas uz nakti likme ir likme, ko bankas maksā, kad tās aizņemas no ECB uz nakti.

“Dinflācijas process norit labi. Inflācija turpināja attīstīties, kā to gaidīja darbinieki, un martā samazinājās gan kopējā, gan pamatinflācija,” teikts ECB paziņojumā.

“Eiro zonas ekonomika ir veidojusi zināmu noturību pret globālajiem satricinājumiem, taču pieaugošās tirdzniecības spriedzes dēļ izaugsmes perspektīvas ir pasliktinājušās. Palielināta nenoteiktība, visticamāk, mazinās mājsaimniecību un uzņēmumu uzticību, un nelabvēlīgā un nestabilā tirgus reakcija uz tirdzniecības spriedzi, visticamāk, stingrāk ietekmēs finansēšanas nosacījumus,” teikts paziņojumā.

Tirdzniecības strīdi ietekmē izaugsmi

Bankas lēmums pieņemts, jo globālā tirdzniecības spriedze, ko izraisa ASV prezidenta Donalda Trampa tarifi, rada risku eirozonas izaugsmei, kas atsver bažas par inflācijas kāpumu.

Šā gada sākumā Vācijas apstiprinājums vēsturiskai izdevumu paketei uzlaboja reģiona perspektīvas. Tagad to aizēno tirdzniecības strīdi, kas grauj cerības uz eirozonas atveseļošanos.

Donalds Tramps pašlaik ir noteicis 10% nodevu ES eksportam uz ASV un draudējis ar augstāku likmi par 20%. Globālā tirdzniecības konflikta izredzes, kas ir apgrūtinājušas akciju tirgus, ir ne tikai mazinājušas investoru noskaņojumu, bet arī mudina nervozos patērētājus paturēt savus ietaupījumus.

Papildus 10% bāzes nodevai Tramps ir uzlicis 25% tarifu visiem alumīnija un tērauda izstrādājumiem, kas tiek sūtīti uz ASV, kā arī 25% nodokli automašīnām.

Reaģējot uz šiem ģeopolitiskajiem riskiem, ING ekonomisti sagaida, ka paplašināšanās eirozonā šā gada otrajā un trešajā ceturksnī stagnēs, kā rezultātā IKP gadā pieaugs tikai par 0,5%. Tas ir salīdzinājumā ar 0,9% pagājušajā gadā.

“Ar Vācijas plānoto ekspansīvo budžetu 2026. gadā joprojām ir iespējami uzlabojumi, taču vājāka pārneses efekta dēļ esam samazinājuši arī nākamā gada izaugsmes prognozi līdz 1,1% (no 1,4%),” sacīja galvenais ekonomists Pīters Van den Houts. Trampa tirdzniecības politikas mainīgā rakstura dēļ viņš tomēr piebilda, ka prognozes ir ļoti neskaidras.

Vai tarifi varētu būt deflācija Eiropai

Runājot par inflāciju, ekonomikas lejupslīdes perspektīvai un zemākām enerģijas izmaksām vajadzētu mazināt cenu spiedienu, kas jau atgriežas ECB noteiktā 2% mērķa virzienā.

Eirozonas inflācija (SPCI) martā sasniedza 2,2%, salīdzinot ar 2,3% februārī, salīdzinot ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu. Tas nozīmē, ka cenas joprojām pieaug, bet nedaudz lēnāk.

Pamatinflācija, kas izslēdz nepastāvīgās sastāvdaļas, piemēram, enerģiju un pārtiku, nokritās līdz 2,4%, kas ir zemākais rādītājs kopš 2022. gada sākuma.

Tikmēr pakalpojumu gada inflācija saruka no 3,7% februārī līdz 3,4%. Tas ir zemākais līmenis gandrīz trīs gadu laikā.

Neraugoties uz to, ka tarifi sadārdzina ārvalstu importu, ekonomisti prognozē, ka Trampa tirdzniecības karš patiešām varētu izraisīt deflāciju eirozonai, pat ja ES atbildēs ar atbildes nodevām.

Viens no iemesliem ir tas, ka ekonomiskā nenoteiktība ierobežo tēriņus, taču pastāv arī izredzes novirzīt tirdzniecību no citām valstīm. Piemēram, Ķīna tagad saskaras ar nodevām 145% apmērā par saviem produktiem, kas tiek nosūtīti uz ASV, kas nozīmē, ka daudzi ražotāji meklēs alternatīvus tirgus. Ja eirozona saņem novirzīto preču pārpilnību, tas nozīmē, ka piedāvājums pieaugs attiecībā pret pieprasījumu, samazinot cenas.

Turklāt eiro pašlaik ir spēcīgs attiecībā pret dolāru, padarot importu eiropiešiem salīdzinoši lētāku. Šīs nedēļas sākumā valūta sasniedza spēcīgāko līmeni pēdējo trīs gadu laikā, jo investori apšaubīja zaļās naudas drošību.