Volstrīta piedzīvo triecienu pēc vilšanos nesošiem ASV nodarbinātības datiem

Volstrīta sasniedza jaunus rekordus, taču eiforija beidzās, kad tika publicēts vilšanos sniedzošs ASV nodarbinātības ziņojums, kas vairoja cerības, ka Federālā rezervju sistēma nākamajā sanāksmē septembrī samazinās galvenās procentu likmes.

Investori cer, ka ASV darba tirgus ir palēninājies tieši tik daudz, lai divu nedēļu laikā Federālā rezervju sistēma varētu samazināt procentu likmi. Šis solis varētu veicināt ekonomikas izaugsmi, bet ne tik daudz, lai izraisītu recesiju.

Piektdien vadošie akciju indeksi Volstrītā ātri zaudēja savu agrīno pieaugumu pēc tam, kad ASV Darba departamenta ziņojums liecināja, ka darba devēji visā valstī augustā pieņēma darbā daudz mazāk darbinieku, nekā ekonomisti prognozēja.

Visi vadošie ASV akciju indeksi cieta zaudējumus: pēc plkst. 18:00 Eiropā S&P indekss kritās par vairāk nekā 0,4%, Dow Jones indekss zaudēja gandrīz 0,5%, bet tehnoloģiskais Nasdaq indekss kritās par 0,17%.

Zelts, viens no drošajiem ieguldījumiem, šajā laikā pieauga par vairāk nekā 1,2%, sasniedzot 3651 USD par unci. ASV dolārs zaudēja kursu pret eiro, nosakot kursu aptuveni 1,1757 līmenī.

Arī Eiropas indeksi mainīja kursu un noslēdzās negatīvajā teritorijā. Londonas FTSE 100 indekss kritās par gandrīz 0,1 %, Parīzes CAC 40 indekss – par vairāk nekā 0,3 %, bet Frankfurtes DAX indekss – par vairāk nekā 0,7 %.

ASV darba tirgus palēninās

Kopējais nelauksaimniecības darba samaksas rādītājs (NFP) — ASV Darba statistikas biroja ikmēneša ziņojuma nosaukums, kurā mēra nodarbināto skaita izmaiņas — liecina, ka augustā tas pieauga tikai par 22 000, kas ir ievērojami mazāk nekā pārskatītie 79 000 jūlijā un krietni mazāk nekā aplēses. Tikmēr bezdarba līmenis nedaudz pieauga līdz 4,3 %.

ASV valdība arī paziņoja, ka iepriekšējās aplēses par jūniju un jūliju pārspīlēja darbā pieņemšanu par 21 000 darbavietām. Obligāciju ienesīgums kritās, investoriem reaģējot uz ziņojumu.

Šie vilšanās pilnie skaitļi sekoja pagājušā mēneša vājākiem nekā gaidīts datiem, kā arī citiem neizteiksmīgiem ziņojumiem turpmākajās nedēļās, un tirgotāji tagad liek likmes uz 100% varbūtību, ka FED nākamajā sanāksmē 17. septembrī samazinās galveno procentu likmi, liecina CME Group dati.

“Tirgi ir iekļāvuši 0,25% likmes samazinājumu Federālo rezervju gaidāmajā monetārās politikas sanāksmē, un šodienas vājākie nekā gaidīts darbavietu skaitļi varētu piepildīt šo vēlmi,” komentārā sacīja Ričards Kārters, Quilter Cheviot fiksēto procentu likmju pētījumu vadītājs.

Šāds samazinājums var dot stimulu ekonomikai un darba tirgum, taču FED šogad no tā ir atturējusies, jo tas var arī veicināt inflāciju.

“Tomēr joprojām pastāv viens būtisks šķērslis. Inflācija turpina sarežģīt FED ceļu, un nākamās nedēļas patēriņa cenu indeksa (CPI) dati būs kritiski svarīgi,” sacīja Kārters, piebilstot, ka ASV tirdzniecības tarifi varētu izraisīt augstāku inflāciju un “novest pie dalīta lēmuma vēlāk šajā mēnesī”.

Līdz šim brīdim FED vairāk uztraucās par inflācijas pasliktināšanās iespējamību prezidenta Donalda Trampa tarifu dēļ, nevis par darba tirgu. Taču piektdienas darba statistika bija pietiekami vāja, lai tā pat varētu pamudināt FED apsvērt iespēju divu nedēļu laikā samazināt tarifus par lielāku summu nekā parasti, sacīja Braiens Džeikobsens, Annex Wealth Management galvenais ekonomists.

“Šī nedēļa ir bijusi stāsts par darba tirgus palēnināšanos, un šodienas dati bija izsaukuma zīme,” sacīja Morgan Stanley Wealth Management galvenā ekonomikas stratēģe Elēna Zentnere.

Lai gan dati par darba tirgu ir neapmierinoši, tie joprojām nav tik vāji, lai kliegtu par recesijas iestāšanos. Investoru cerība ir, ka darba tirgus var saglabāt līdzsvaru, kur tas nav tik spēcīgs, lai novērstu procentu likmju samazināšanu, bet arī nav tik vājš, lai ekonomika iekristu grāvī.

Akcijas pēdējā laikā ir sasniegušas rekordaugstu līmeni, daļēji jau tā lielo gaidu dēļ par gaidāmo likmju samazināšanu.