Viena no pasaules svētākajām vietām tiek pārveidota par luksusa megakūrortu

Gadiem ilgi apmeklētāji devās uz Sinaja kalnu kopā ar beduīnu gidu, lai vērotu saullēktu virs neskartās, akmeņainās ainavas vai dotos citos beduīnu vadītos pārgājienos. Tagad viena no Ēģiptes svētākajām vietām, ko godā ebreji, kristieši un musulmaņi, ir negodīga strīda centrā par plāniem to pārvērst par jaunu tūrisma megaprojektu.

Vietējo iedzīvotāju vidū pazīstams kā Džabala Mūsa, Sinaja kalns ir vieta, kur Mozum, kā teikts, tika doti desmit baušļi. Daudzi arī uzskata, ka šī ir vieta, kur, saskaņā ar Bībeli un Korānu, Dievs runāja ar pravieti no degošā krūma.

Tur atrodas arī 6. gadsimta Svētās Katrīnas klosteris, ko pārvalda Grieķu pareizticīgo baznīca, un acīmredzot tā mūki paliks tur tagad, kad Ēģiptes varas iestādes Grieķijas spiediena ietekmē ir noliegušas vēlmi to slēgt.

Tomēr joprojām pastāv dziļas bažas par to, kā tiek pārveidota ilgi izolētā tuksneša vieta – UNESCO Pasaules mantojuma vieta, kas ietver klosteri, pilsētu un kalnu. Tur tiek būvētas luksusa viesnīcas, villas un iepirkšanās centri.

Ilgstoši izolētā tuksneša vieta tiek pārveidota

Tajā dzīvo arī tradicionālā beduīnu kopiena – Džebeleju cilts. Cilts, kas pazīstama kā Svētās Katrīnas aizbildņi, jau ir nojaukusi savas mājas, saņemot nelielu vai vispār nesaņemot kompensāciju.

Projekts, iespējams, tika pasniegts kā ārkārtīgi nepieciešama ilgtspējīga attīstība, kas veicinās tūrismu, taču tas ir arī uzspiests beduīniem pret viņu gribu, saka Bens Hoflers, britu ceļojumu rakstnieks, kurš ir cieši sadarbojies ar Sinaja ciltīm.

“Šī nav attīstība, kā to redz vai lūdza Džebeleja, bet gan kā tā izskatās, kad tā tiek uzspiesta no augšas uz leju, lai kalpotu svešinieku interesēm, nevis vietējās kopienas interesēm,” viņš teica BBC.

“Jauna urbānā pasaule tiek veidota ap beduīnu cilti ar klejotāju mantojumu,” viņš piebilda. “Tā ir pasaule, no kuras viņi vienmēr ir izvēlējušies palikt atrauti, kuras celtniecībai viņi nav piekrituši, un tāda, kas uz visiem laikiem mainīs viņu vietu dzimtenē.”

Līdz šim Grieķija ir ārvalstu vara, kas visvairāk paudusi savu viedokli par Ēģiptes plāniem tās saistības ar klosteri dēļ. Saspīlējums starp Atēnām un Kairu uzliesmoja pēc tam, kad Ēģiptes tiesa maijā lēma, ka Svētās Katrīnas klosteris – pasaulē vecākais nepārtraukti izmantotais kristiešu klosteris – atrodas uz valsts zemes.

Pēc gadu desmitiem ilga strīda tiesneši paziņoja, ka klosterim ir tiesības izmantot tikai zemi, uz kuras tas atrodas, un arheoloģiskās reliģiskās vietas, kas izkaisītas tā apkārtnē.

Lai gan pretrunīgi vērtētais tiesas lēmums joprojām ir spēkā, diplomātijas vētra galu galā noslēdzās ar kopīgu deklarāciju starp Grieķiju un Ēģipti, kas nodrošina Svētās Katrīnas grieķu pareizticīgo identitātes un kultūras mantojuma aizsardzību.

Ēģipte 2021. gadā uzsāka valsts sponsorēto Lielās Apskaidrošanās projektu tūristiem. Plāns ietver viesnīcu, eko-mājiņu un liela apmeklētāju centra atvēršanu, kā arī nelielās tuvumā esošās lidostas un trošu vagoniņa paplašināšanu uz Mozus kalnu.

Valdība reklamē šo projektu kā “Ēģiptes dāvanu visai pasaulei un visām reliģijām”.

“Projekts nodrošinās visus tūrisma un atpūtas pakalpojumus apmeklētājiem, veicinās pilsētas [Svētā Katrīnas] un tās apkārtnes attīstību, vienlaikus saglabājot neskartās dabas vides, vizuālo un mantojuma raksturu, un nodrošinās izmitināšanu tiem, kas strādā pie Svētās Katrīnas projektiem,” pagājušajā gadā sacīja mājokļu ministrs Šerifs el Šerbinijs.

Lai gan šķiet, ka darbs finansējuma problēmu dēļ ir apstājies, vismaz uz laiku, el-Rahas līdzenums, no kura paveras skats uz Svētās Katrīnas klosteri, jau ir pārveidots. Turpinās jaunu ceļu būvniecība.

Sīki aprakstot šīs vietas izcilo universālo vērtību, UNESCO norāda, ka “apkārtējā nelīdzenā kalnu ainava… veido perfektu fonu klosterim”.

Tajā teikts: “Tā atrašanās vieta liecina par apzinātu mēģinājumu izveidot ciešu saikni starp dabas skaistumu un attālumu, no vienas puses, un cilvēka garīgo apņemšanos, no otras puses.”

2023.gadā UNESCO pauda bažas un aicināja Ēģipti apturēt attīstības projektus, pārbaudīt to ietekmi un izstrādāt saglabāšanas plānu. Tas nav noticis.

Jūlijā organizācija World Heritage Watch nosūtīja atklātu vēstuli, aicinot UNESCO Pasaules mantojuma komiteju iekļaut Svētās Katrīnas teritoriju apdraudēto pasaules mantojuma vietu sarakstā.

Kampaņas dalībnieki ir vērsušies arī pie karaļa Čārlza kā Svētās Katrīnas fonda patrona, kas vāc līdzekļus, lai palīdzētu saglabāt un pētīt klostera mantojumu ar tā vērtīgo seno kristīgo manuskriptu kolekciju. Karalis šo vietu ir raksturojis kā “lielu garīgu dārgumu, kas jāsaglabā nākamajām paaudzēm”.

Tāpat kā Sarkanās jūras vietās, tiek sagaidīts, ka jaunajā Svētās Katrīnas projektā tiks iesaistīti ēģiptieši no citām valsts vietām. Tomēr valdība apgalvo, ka tā arī “uzlabo” beduīnu dzīvojamos rajonus.

Svētās Katrīnas klosteris pēdējās pusotras tūkstošgades laikā ir piedzīvojis daudz satricinājumu, bet, kad vecākie mūki šajā vietā sākotnēji pārcēlās uz turieni, tā joprojām bija nomaļa atpūtas vieta.

Tas sāka mainīties, kad Sarkanās jūras kūrortu paplašināšanās piesaistīja tūkstošiem svētceļnieku vienas dienas braucienos sastrēgumstundās.

Tagad, lai gan klosteris un šīs vietas dziļā reliģiskā nozīme saglabāsies, tā apkārtne un gadsimtiem ilgais dzīvesveids, šķiet, tiks neatgriezeniski mainīti.