Pirmdien Londonā notiks jauns sarunu raunds, kura mērķis ir atrisināt tirdzniecības konfliktu starp ASV un Ķīnu.
Augstākā ASV delegācija, tostarp tirdzniecības sekretārs Hovards Lutniks, tiksies ar Ķīnas pārstāvjiem, piemēram, vicepremjeru He Lifengu, lai atrisinātu spriedzi starp divām pasaules lielākajām ekonomikām, kas apdraud globālo izaugsmi.
Paredzams, ka Ķīnas retzemju metālu eksports, kas ir būtisks mūsdienu tehnoloģijām, kā arī Pekinas piekļuve ASV produktiem, tostarp datoru mikroshēmām, būs aktuāls jautājums.
Pagājušajā mēnesī Vašingtona un Pekina vienojās par pagaidu pamieru attiecībā uz tirdzniecības tarifiem, taču kopš tā laika katra valsts ir apsūdzējusi otru līguma pārkāpšanā.
Jaunā sarunu kārta notika pēc Donalda Trampa un Ķīnas līdera Sji Dzjiņpina telefonsarunas pagājušajā nedēļā, kuru ASV prezidents raksturoja kā “ļoti labu sarunu”.
Šis zvans – pirmais abu valstu līderu starpā kopš tirdzniecības konflikta izcelšanās februārī – “izraisīja ļoti pozitīvu secinājumu abām valstīm”, sacīja Tramps.
Kā vēsta Ķīnas valsts ziņu aģentūra Siņhua, Sji sacījis Trampam, ka ASV ir “jāatsauc pret Ķīnu vērstie negatīvie pasākumi”.
Lai gan pagājušajā mēnesī Ženēvā notikušajās sarunās tika samazināti tarifi, tās neatrisināja virkni citu jautājumu, tostarp Ķīnas retzemju metālu un magnētu eksportu, kas ir būtiski, lai ražotu visu, sākot no viedtālruņiem un beidzot ar elektriskajiem transportlīdzekļiem.
Tikmēr Vašingtona ir ierobežojusi Ķīnas piekļuvi ASV precēm, piemēram, pusvadītājiem un citām saistītām tehnoloģijām, kas saistītas ar mākslīgo intelektu (AI).
Lutnika iekļaušana šīs nedēļas sanāksmēs ar Ķīnu ir “apsveicams papildinājums”, uzskata Artemis fondu pārvaldnieks Svets Ramachandrans, jo viņš ir “aiz dažām ļoti bargajām tehnoloģiju eksporta kontrolēm uz Ķīnu”.
Viņš sacīja BBC raidījumam Today: “Šķiet, ka daļa uzmanības ir pievērsta retzemju metāliem, kur, protams, Ķīnai ir dominējošais stāvoklis ražošanas ziņā. Viņi iegūst 69% retzemju metālu visā pasaulē, kas ir diezgan būtiski tehnoloģiju attīstībai ASV, tāpēc es domāju, ka šeit ir pietiekami daudz mikroshēmu, kas varētu padarīt pieņemamu abām pusēm aiziet ar vēlamo rezultātu.”
Tāpat kā Lutniks, ASV finanšu ministrs Skots Besents un tirdzniecības pārstāvis Džeimisons Grīrs Londonā tiksies ar Ķīnas amatpersonām.
Kad Tramps šā gada sākumā paziņoja par vērienīgiem tarifiem importam no vairākām valstīm, vissmagāk cieta Ķīna. Pekina atbildēja ar savām augstākām likmēm ASV importam, un tas izraisīja pieaugumu, kas sasniedza 145%.
Maijā Šveicē notikušo sarunu rezultātā tika noslēgts pagaidu pamiers, ko Tramps nosauca par “totālu atiestatīšanu”.
Tas samazināja ASV tarifus Ķīnas produktiem līdz 30%, savukārt Pekina samazināja nodevas ASV importam līdz 10% un solīja atcelt šķēršļus kritisko derīgo izrakteņu eksportam. Tas abām pusēm deva 90 dienu termiņu, lai mēģinātu panākt tirdzniecības darījumu.
Taču ASV un Ķīna kopš tā laika ir paziņojušas par beztarifu solījumu pārkāpumiem. Grīrs sacīja, ka Ķīnai nav izdevies atcelt retzemju metālu eksporta ierobežojumus.
Pekina paziņoja, ka ASV vienošanās pārkāpumi ietver datoru mikroshēmu projektēšanas programmatūras pārdošanas pārtraukšanu Ķīnas uzņēmumiem, brīdinājumu neizmantot Ķīnas tehnoloģiju giganta Huawei ražotās mikroshēmas un vīzu atcelšanu Ķīnas studentiem.
Sestdien Ķīnas Tirdzniecības ministrija paziņoja, ka ir apstiprinājusi dažus pieteikumus retzemju eksporta licencēm, lai gan tā nesniedza sīkāku informāciju par iesaistītajām valstīm. Tramps piektdien paziņoja, ka Sji piekritis atsākt retzemju materiālu tirdzniecību.
Ekonomisti ir brīdinājuši, ka Trampa tirdzniecības politika ietekmēs pasaules ekonomiku. Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija paziņoja, ka tagad sagaida, ka pasaules ekonomikas izaugsme būs “pieticīga” 2,9% apmērā, salīdzinot ar iepriekš prognozēto 3,1%.
Tā vainoja “ievērojamu” tirdzniecības barjeru pieaugumu un brīdināja, ka “vājinātas ekonomiskās perspektīvas būs jūtamas visā pasaulē, gandrīz bez izņēmuma”.
Pekinas pirmdien publiskotie jaunie dati liecina, ka Ķīnas eksports maijā bija mazāks, nekā prognozēja analītiķi. Ķīnas eksports dolāros pieauga par 4,8%, salīdzinot ar to pašu laiku pērn. Tajā pašā laikā imports samazinājās par 3,4%, kas bija daudz sliktāk nekā prognozētais 0,9% kritums.