Zelta un Bitcoin cenas sasniedz rekordaugstu līmeni: Drošās patvēruma valūtas pieaug, jo nenoteiktība saglabājas

Bitcoin un zelta cenas svētdien un pirmdien sasniedza jaunus rekordaugstus rādītājus, ko veicināja pieaugošā finansiālā nenoteiktība, kas saistīta ar ASV valdības slēgšanu, un pasliktināja jauna politiskā krīze Francijā.

Nepilnu mēnesi pēc iecelšanas amatā Francijas premjerministrs Sebastians Lekornu pirmdien atkāpās no amata, radot satraukumu par akciju un obligāciju tirgu Eiropas otrajā lielākajā ekonomikā.

Nedēļas sākumā zelta cenas tuvojās 4000 ASV dolāru par unci, ko veicināja ASV Federālo rezervju sistēmas turpmākās likmju pazemināšanas gaidas, pirms otrdien ap plkst. 10.00 pēc Centrāleiropas vasaras laika tās atkāpās zem 3970 ASV dolāru atzīmes.

Pieprasījums pēc šī dārgmetāla ir nepārtraukti pieaudzis kopš gada sākuma, kad tas maksāja 2669 ASV dolārus.

Zelta cenas kāpumu daļēji veicinājis centrālo banku pieprasījuma pieaugums un ģeopolitiskā spriedze, kas investorus mudina meklēt inflācijas ierobežošanas līdzekļus. Palīdzējis ir arī vājāks dolārs, kas padara zeltu relatīvi lētāku tiem, kas tur citas valūtas.

Tikmēr Bitcoin — dēvēts par digitālo zeltu — svētdien pārsniedza 125 000 ASV dolāru atzīmi, sasniedzot jaunu rekordu, pirms pirmdien pārsniedza šo maksimumu.

Pasaulē lielākās kriptovalūtas vērtība šogad ir pieaugusi par vairāk nekā 30 %, daļēji pateicoties ASV administrācijas kriptovalūtām draudzīgajai politikai un bažām par dolāra devalvāciju. Tomēr ažiotāža ap šo kriptoaktīvu, iespējams, neturpināsies ilgi.

Tibo Dezašī, Coinhouse investīciju un bagātības pārvaldības vadītājs, sacīja: “Mēs (Coinhouse) joprojām esam pārliecināti, ka tuvojamies cikla beigām un ka ir jāievēro piesardzība. Lai izvairītos no lāču tirgus ietekmes, ieteicams ieņemt vairāk uz tirdzniecību, nevis investīcijām orientētu nostāju.”

Eiropas tirgi reaģē uz Francijas politiskajām nemieriem

Lielākā daļa vadošo Eiropas akciju indeksu atklāšanas dienā kritās, jo Francijas politiskā krīze spēcīgi ietekmēja investīciju noskaņojumu. Premjerministra Sebastiana Lekornu negaidītā atkāpšanās budžeta un kabineta strīdu laikā ir samazinājusi Francijas akciju cenas un palielinājusi Francijas obligāciju ienesīgumu.

Ap plkst. 11.00 pēc Centrāleiropas vasaras laika Londonas FTSE 100 indekss bija nedaudz pieaudzis, bet Parīzes CAC 40 indekss zaudēja vairāk nekā 0,2%, Frankfurtes DAX indekss samazinājās par 0,1%, bet Madrides IBEX 35 indekss lielākoties nemainījās.

Etalonindekss STOXX 600 gandrīz nemainījās. Veselības aprūpes un rūpniecības uzņēmumu zaudējumus, tostarp Vācijas Bayer un Dānijas Novo Nordisk, kompensēja luksusa preču un enerģētikas uzņēmumu akciju, piemēram, LVMH, Kering un Shell, pieaugums. Ap pusdienlaiku lielākā daļa Eiropas indeksu atkal bija atgriezušies pozitīvā teritorijā.

Izejvielu ziņā Brent jēlnaftas cena samazinājās par gandrīz 0,5% un tika tirgota par 65,12 USD par barelu, bet WTI jēlnaftas cena samazinājās par dažiem centiem līdz aptuveni 61,40 USD par barelu.

Tikmēr, lai gan ASV fjūčeri otrdienas rītā nedaudz kritās, ASV tirgi relatīvi labi pārdzīvo ASV valdības slēgšanu.

Tirdzniecību Volstrītā pirmdien veicināja uzņēmumu paziņojumi. Mākslīgā intelekta uzplaukums veicina tehnoloģiju akciju vērtības pieaugumu un palielina lielāko tehnoloģiju uzņēmumu tirgus vērtību, taču ASV ekonomikas stāvoklis kopumā joprojām ir nedaudz neskaidrs federālās valdības slēgšanas dēļ, kas aizkavē datu publicēšanu.

Pirmdien S&P 500 pieauga par 0,4%, sasniedzot visu laiku augstāko līmeni, noslēdzoties pie 6740,28 punktiem. Dow Jones Industrial Average pieauga par 0,1%, sasniedzot 46 694,97 punktus, savukārt Nasdaq Composite pieauga par 0,7%, sasniedzot savu rekordaugstu līmeni, dienu noslēdzot pie 22 941,67 punktiem.

Valūtas tirdzniecībā otrdienas rītā ASV dolārs nedaudz pieauga līdz 150,49 Japānas jenām, salīdzinot ar 150,35 jenām. Eiro maksāja 1,1695 ASV dolārus, salīdzinot ar 1,1714 ASV dolāriem.