ASV piešķir Argentīnai 17 miljardu eiro glābšanas līniju, padziļinot Havjēra Mileja un Dondalda Trampa attiecības

ASV Valsts kase tikko piešķīra Argentīnai retu glābšanas līniju, sperot soli, lai stabilizētu valsts tirgus, pērkot peso 20 miljardu ASV dolāru (17,28 miljardu eiro) vērtībā, kamēr Buenosairesa cīnās ar sarūkošajām dolāru rezervēm.

“ASV Valsts kase ir gatava nekavējoties veikt jebkādus ārkārtas pasākumus, kas ir pamatoti, lai nodrošinātu tirgu stabilitāti,” sacīja ASV Valsts kases sekretārs Skots Besents, piebilstot, ka Valsts kases departaments Vašingtonā rīkoja četru dienu ilgas tikšanās ar Argentīnas ekonomikas ministru Luisu Kaputo, lai nostiprinātu vienošanos.

Šis solis stabilizēja aktīvus, bet izraisīja pretestību Kapitolija kalnā, kur kritiķi apgalvoja, ka ASV glābj Argentīnas ekonomiku, ko Besents noliedza.

Argentīnas libertāriešu prezidents Havjers Milejs, dedzīgs ASV prezidenta Donalda Trampa cienītājs, pateicās Valsts kases sekretāram par viņa “spēcīgo atbalstu” un Trampam par viņa “spēcīgo vadību”.

“Kopā, kā tuvākie sabiedrotie, mēs izveidosim ekonomiskās brīvības un labklājības puslodi,” Milejs teica sociālajos medijos.

Besents tiek kritizēts no ASV lauksaimniekiem un demokrātu likumdevējiem par tādas ekonomikas atbalstīšanu, kas tieši konkurē ar Amerikas ražotājiem noteiktās nozarēs.

ASV lauksaimnieki ir sašutuši par ideju glābt Argentīnu, kuras lauksaimnieki ir guvuši labumu no nesenā sojas pupiņu pārdošanas apjoma pieauguma Ķīnai uz ASV kolēģu rēķina. Likumdevēji ir mudinājuši Trampu paskaidrot, kā šī finansiālā palīdzība atbilst viņa programmai “Amerika pirmajā vietā”.

Pēc ceturtdienas paziņojuma demokrātu senatoru grupa iesniedza likumu “Nē Argentīnas glābšanas likums”, kas liegtu Finanšu ministrijai izmantot savu Valūtas stabilizācijas fondu, lai palīdzētu Argentīnai.

“Nav izskaidrojams, ka prezidents Tramps atbalsta ārvalstu valdību, vienlaikus apturot mūsu pašu,” paziņojumā sacīja demokrātu senatore Elizabete Vorena no Masačūsetsas.

“Tramps solīja “Amerika pirmajā vietā”, bet viņš liek sevi un savus miljardieru draugus pirmajā vietā un uzliek rēķinu amerikāņiem.”

Nepalīdz arī tas, ka atkārtotie glābšanas pasākumi nav spējuši stabilizēt krīzes skarto Argentīnas ekonomiku. Kā Starptautiskā Valūtas fonda lielākais parādnieks, tas ir parādā globālajam aizdevējam satriecošus 41,8 miljardus dolāru (35,43 miljardus eiro).

Milejs, nevaldāms galēji labējais ekonomists, stājās amatā 2023. gada beigās ar drosmīgu solījumu, ka šoreiz viss būs citādi. Viņš solīja ņemt līdzi motorzāģi, lai risinātu neapdomīgos valsts izdevumus, ko viņš bija mantojis no sava kreisā priekšgājēja.

Taču viņa radikālā taupības programma ir bijusi sāpīga, bez jebkādas ekonomiskās atdzimšanas, un argentīnieši zaudē pacietību.

Tagad Milejs saskaras ar savu līdz šim lielāko pārbaudījumu, tuvojoties 26. oktobrī gaidāmajām kongresa vidusposma vēlēšanām, kas varētu izšķirt viņa brīvā tirgus eksperimenta likteni.

Katastrofāla sakāve vietējās vēlēšanās pagājušajā mēnesī izraisīja pēkšņu Argentīnas aktīvu aizplūšanu, jo investori uztraucās par valsts politisko disfunkciju, pārvērtēto peso un strauji sarūkošajām ārvalstu valūtas rezervēm.

ASV finansiālā palīdzība piedāvā Milejam būtisku atvieglojumu. Ceturtdien Argentīnas dolāros denominēto obligāciju vērtība pieauga par aptuveni 10 % pēc Besensa apstiprinājuma par kredītlīniju, un Buenosairesas akciju tirgus pieauga par 15 %.

Ekonomikas ministrs Kaputo pēc paziņojuma izteica Besentam “dziļāko pateicību”.

“Jūsu nelokāmā apņemšanās ir bijusi ievērojama,” viņš rakstīja.

Besents neminēja nekādus ekonomiskos nosacījumus, kas saistīti ar Argentīnas mijmaiņas kredītlīniju, liekot daudziem novērotājiem kritizēt iejaukšanos kā pirmsvēlēšanu atlīdzību uzticīgam draugam, nevis ieguldījumu stratēģiskajā partnerī.

Spread the love

COMMENTS

Pievienot komentāru