Eirozonas inflācija martā sasniedza četru mēnešu zemāko līmeni – 2,2%, taču mēneša cenu pieaugums un noturīga pakalpojumu inflācija rada nesaskaņas ECB pirms tās 17. aprīļa sanāksmes, un tirgi novērtē 65% iespēju, ka likmes tiks samazinātas.
Eirozonas inflācija martā samazinājās vairāk, nekā gaidīts, tādējādi uzturot tirgus spekulācijas, ka Eiropas Centrālā banka (ECB) šomēnes varētu turpināt samazināt procentu likmes. Tomēr, neraugoties uz to, ka kopējais rādītājs samazinājās līdz četru mēnešu zemākajam līmenim, vairāki pamatā esošie un ārējie faktori var sarežģīt ECB lēmuma pieņemšanu 17. aprīļa sanāksmē.
Saskaņā ar otrdien publicētajiem Eurostat provizoriskajiem aprēķiniem patēriņa cenas eirozonā martā salīdzinājumā ar iepriekšējā gada martu pieauga par 2,2%, kas ir zemākais līmenis kopš 2024. gada novembra un nedaudz zem konsensa prognozes 2,3%.
Pamatinflācija, kas neietver svārstīgās enerģijas un pārtikas cenas, samazinājās līdz 2,4% no 2,6% februārī, kas ir nedaudz zem gaidītajiem 2,5%.
Tomēr ne visas pazīmes liecina, ka monetārās politikas atvieglošanai ir dota zaļā gaisma. Lai gan gada inflācijas temps samazinājās, mēneša rādītāji atklāja atšķirīgu situāciju. Salīdzinājumā ar februāri kopējā inflācija palielinājās par 0.6%, kas bija straujākais mēneša kāpums gandrīz gada laikā. Arī pamatinflācija salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi pieauga par 0,8%, kas ir augstākais rādītājs kopš 2024. gada marta.
Atsevišķos sektoros cenu spiediens joprojām ir paaugstināts. Pārtikas, stirpo dzērienu un tabakas izstrādājumu cenas gada izteiksmē palielinājās par 2,9%, salīdzinot ar 2,7% februārī.
Pakalpojumu inflācija – galvenais rādītājs, ko ECB rūpīgi uzrauga, ņemot vērā tās saikni ar darba samaksas kāpumu un iekšzemes pieprasījumu, – gada izteiksmē samazinājās līdz 3,4% salīdzinājumā ar 3,7% februārī. Lai gan tas bija zemākais rādītājs kopš 2022. gada jūnija, mēneša kāpums par 0.4% liecina, ka pamatā esošais spiediens nebūt nav mazinājies.
No ģeogrāfiskā viedokļa inflācija visā valūtas blokā joprojām bija nevienmērīga. Francija ziņoja par zemāko saskaņoto gada inflāciju – tikai 0.9%, savukārt Igaunijā, Horvātijā un Slovākijā rādītāji sasniedza 4.3%. Mēneša griezumā patēriņa cenas pieauga par 1.8% Grieķijā, par 1.7% Portugālē un par 1.6% Itālijā. Turpretī Beļģijā, Igaunijā un Luksemburgā bija vērojams mēneša cenu kritums.
Otrdien naudas tirgi aptuveni 65% apmērā paredzēja, ka 17. aprīļa sanāksmē samazinājums par 25 bāzes punktiem būs iespējams. Taču ECB Padomē arvien vairāk parādās nesaskaņas pazīmes.
Kā ziņots, vairākas amatpersonas apsver, vai aprīlī nevajadzētu ieturēt pārtraukumu un gaidīt papildu skaidrību, īpaši attiecībā uz ASV tirdzniecības politikas un Eiropas militāro izdevumu pieauguma izraisītajām sekām tautsaimniecībā.
Lai gan likmju samazināšana joprojām ir apspriežama, daži ECB Padomes locekļi sliecas uz pārtraukumu aprīlī sakarā ar paaugstināto nenoteiktību, kas saistīta ar ASV tirdzniecības politiku un Eiropas aizsardzības izdevumu kāpumu.
ECB noguldījumu procentu likme pašlaik ir 2.5%, kas ir zemāka nekā augstākais līmenis, kad tā bija 4%. Taču banka ir devusi signālu, ka turpmāka procentu likmes atvieglošana būs atkarīga no datu apstiprinājuma, un daži analītiķi norāda, ka marta rādītāji raida neviennozīmīgus signālus.