Runājot par atalgojumu, Lauris atklāj, ka meža darbos esot pelnījis mazāk par vidējo algu valstī, bet krietni virs minimālās.
“Iztikt varēju. Bet darbs reizēm bija ļoti monotons un vienmuļš, dažkārt bija jābrien dubļos līdz ceļiem, reizēm jāstrādā izmirkušam un salstošām kājām, nereti kājas zābakos uzkarsa kā cepeškrāsnī,” pieredzē dalās Lauris, piebilstot, ka pirmajā dienā no daudzkārt veiktas neierastas kustības sapūlējis labās rokas muskuli un turpmākās dažas nedēļas bijis spiests stādīt kociņus ar kreiso roku.
Žurnālists arī atklāj, ka meža stādīšanas laikā ar skriešanas treniņiem neesot nodarbojies, jo pilnīgi neesot bijis spēka veikt vēl kādas fiziskās aktivitātes. “Brīvdienās tikai epizodiski paskraidīju vai pabraukāju ar velosipēdu,” viņš sacīja.
Lauris neizslēdz, ka meža darbos varētu atgriezties pavisam drīz – tagad jau tā būs jaunaudžu kopšana jeb agrotehniskā krūmu griešana, kas ilgs visu vasaru. Tomēr žurnālists raizējas, ka darbs sāksies jau sešos no rīta un tik agri viņš nevarēs aizkļūt līdz objektiem, jo automobilis ir atvēlēts ģimenei, bet sabiedriskais transports tik agri nekursē
Lasi arī: “Mēs būsim divi forši tēti!” Kašers ar līgavaini grib bērnus
“Tādējādi vēl neesmu izlēmis, ko darīt turpmāk, turklāt izskatās, ka vasarā atsāksies arī sporta dzīve, esmu ticis pie izaicinājuma Latvijas Regbija federācijā, un tagad daudz darāmā arī savā profesijā,” priecājas Lauris.
Līdz koronavīrusa pandēmijas izraisītajai krīzei žurnālists iztiku pelnīja ne tikai ar sporta ziņu lasīšanu un sižetu veidošanu televīzijā, bet arī vadīja sporta pasākumus un veidoja par tiem sižetus.