Martā atkal pasliktinājās noskaņojums visā Eiropas ekonomikā, samazinoties uzticībai pakalpojumu un mazumtirdzniecības nozarēs. Eirozonas indekss samazinājās līdz 95,2 punktiem, padziļinot šaubas par atveseļošanās tempu.
Pēc īslaicīga stabilitātes perioda martā noskaņojums Eiropas ekonomikā atkal pasliktinājās. Samazinoties optimismam pakalpojumu un mazumtirdzniecības nozarēs, uzticēšanās noslīdēja vēl dziļāk zem vēsturiskā līmeņa, radot šaubas par bloka spēju drīzumā pārvarēt stagnāciju.
Eiropas Komisijas piektdien izplatītajā ziņojumā norādīts, ka ekonomikas noskaņojuma rādītājs martā Eiropas Savienībā samazinājās par 0,9 punktiem līdz 96,0 punktiem, bet eirozonā – par 1,1 punktu līdz 95,2 punktiem, kas ir krietni zem ilgtermiņa vidējā rādītāja – 100 punktu. Pēdējais rādītājs neatbilda ekonomikas prognozēm, kas paredzēja kāpumu līdz 97 punktiem.
Tas ir arī otrais mēneša kritums pēc kārtas un liecina par pieaugošajām bažām par Eiropas ekonomikas perspektīvām tuvākajā laikā.
Noskaņojuma kritumu galvenokārt veicināja konfidences samazināšanās pakalpojumu, mazumtirdzniecības un mājsaimniecību sektorā.
Pakalpojumu nozarē – eirozonas ekonomikas mugurkaulā – konfidence kritās no 5,1 līdz 2,4 punktiem, kas ir straujākais mēneša kritums pēdējo četru mēnešu laikā. Rādītājs neatbilda gaidītajam kāpumam līdz 6,7 punktiem.
Vadītāji ziņoja par uzņēmējdarbības situācijas, iepriekšējā pieprasījuma un nākotnes pieprasījuma gaidu pasliktināšanos, liecinot, ka vienā no elastīgākajām ekonomikas daļām veidojas plaisas.
Mazumtirdzniecības konfidences rādītājs samazinājās par 1,8 punktiem, un to mazināja pesimisms attiecībā uz gaidām, pašreizējiem apstākļiem un krājumu līmeni.
Lai gan iepriekšējos mēnešos mazumtirdzniecības uzticība bija samērā stabila, marta straujais kritums atspoguļo pieaugošo piesardzību gan uzņēmēju, gan patērētāju vidū.
Tikmēr patērētāju noskaņojums pēc īslaicīgas pauzes atsāka lejupslīdes tendenci. Indekss samazinājās par 0,9 % līdz -14,5 %, kas atbilst aplēsēm, jo mājsaimniecības visā blokā kļuva pesimistiskākas attiecībā uz savas valsts ekonomikas perspektīvām un savām finanšu izredzēm.
Tomēr bija vērojams neliels kāpums attiecībā uz nodomiem veikt lielākus pirkumus, kas liecina par zināmu noturību tēriņu paradumos, kas, iespējams, ir saistīta ar inflācijas samazināšanos un lielākām algu gaidām.
Visaugstākais ekonomiskā noskaņojuma indekss reģistrēts Kiprā (106,3), bet viszemākais – Vācijā (89,4). Izmaiņas salīdzinājumā ar februāri visā blokā nebija vienādas. Francijā un Itālijā bija vērojams visstraujākais kritums, noskaņojumam samazinoties attiecīgi par 2,1 un 2,0 punktiem.
Turpretī Spānijā bija vērojams ievērojams uzlabojums, palielinoties par 1,1 punktu, savukārt Vācijā un Polijā bija vērojams neliels pieaugums – 0,3 un 0,2 punkti. Nīderlandē noskaņojums nemainījās.
Plašākā Eiropas Savienībā Čehijā bija vērojams spēcīgākais mēneša noskaņojuma pieaugums, ESI pieaugot no 98,7 līdz 101,5 punktiem, kas ir 2,8 punktu pieaugums.