Otrajā vizītē gastroenteroloģe pacientei paziņoja, ka viņai esot kuņģa vēzis. Vecā sieviete, protams, ļoti sabēdājās un pavaicāja ārstei, kā šo slimību ārstēt. Bet nekaunīgā daktere atbildēja – ko tad jums tur ārstēt, esat jau pietiekami dzīvojusi! Un pateica tantiņai, lai viņa iet mājās, vairs nenāk, netērē ārstes laiku un netraucē ārstēt veselos (?!) cilvēkus.
Protams, saņemot diagnozi par vēzi, večiņa bija šokā un ilgi sēdēja poliklīnikas uzgaidāmajā telpā, nespējot piecelties, lai dotos mājas.
Manam sašutumam nebija robežu, bet nekaunīgā ārstene jau bija devusies mājās. Es teicu vecajai sieviete, ka nākamajā dienā mēs uz pieņemšanu ieradīsimies kopā, aizvedu viņu mājās un nedaudz paciemojos. Vientuļi un nabadzīgi večiņa dzīvo, bet mājoklī valda tīrība un kārtība.
Nākamajā rītā es izņēmu rindas numuriņu un mēs devāmies uz poliklīniku.
Līdzko bezkaunīgā ārste ieraudzīja vecmāmuļu, tā sāka bļaut – ko jūs te meklējat, jums taču tika teikts, ka nevajag uz šejieni vilkties. Ja jums ļoti sāp, varat saukt ātro palīdzību, lai ved uz slimnīcu.
Tad iejaucos es, pateicu dakterei visu, ko domāju, un piedraudēju uzrakstīt sūdzību. Īsāk sakot, viņa sāka vērīgi pētīt večiņas analīzes un izrādījās – vēža nav! Banāls gastrīts! Divu dienu laikā sāpes izzuda.
Lasi arī: Māte uzrakstīja vēstuli dēlam, kas sēž cietumā. Viņa atbilde šokēja visus!
Un kas būtu noticis, ja vecmāmuļa pēc iepriekšējās vizītes pie gastroentereloga būtu devusies uz mājām ar domu, ka viņai ir vēzis? Cik ilgi viņa būtu cietusi sāpes un mocījusies psiholoģiski? Cik ilgi vēl spētu saglabāt dzīves sparu?
Kopumā viss beidzās labi, mēs ar večiņu sadraudzējāmies, es viņai palīdzu, kā varu. Bet doma, ka nekaunīgā dakteriene baltā virsvalkā turpina strādāt, nedod man mieru. Viņa taču tāpat izturas pret citiem bezpalīdzīgiem cilvēkiem! Un kā gan var vērtēt viņas profesionālismu, ja gastrītu sajauc ar vēzi?
Un ko tu domā par šo gadījumu? Vai tev ir nācies saskarties ar nepieņemamu attieksmi no mediķu puses vai kļūdainām diagnozēm? Dalies komentāros!
Avots: misstits.co
Manuprāt, es tādā vecumā esmu sagatavojies, jo par dzīvi un mūžību jābūt skaidrībai – nekas nav mūžīgs un pateicies Dievam, ka tas tādu iespēju jau devis kāds ir tajā brīdī Bet ārste jau nu varēja būt līdzjūtīgākai pret slimniekiem un vismaz kaut ko ieteikt, lai atvieglinātu ciešanas..
Pirmais;jabut cienai pret gados vecakiem cilvekiem. Vienalga vai pacients ir jauns gados vai gados vecaks. Sis arsts ir devis Hipokrata zverestu un vins nav cieniigs sim darbam. A.C.tavs lasitajs.
ASTENE CUKA