Starptautiskā Valūtas fonda un Pasaules Bankas sanāksmes beidzas ar nelielu tarifu skaidrību, bet ekonomiska neskaidrība saglabājas

Pasaules finanšu līderi pagājušajā nedēļā ieradās Vašingtonā, meklējot skaidrību par to, kas būtu nepieciešams, lai gūtu atvieglojumu no prezidenta Donalda Trampa daudzslāņu tarifu uzbrukuma, un par to, cik lielas sāpes tas radīs pasaules ekonomikai.

Lielākā daļa devās mājās ar vairāk jautājumu nekā atbilžu. Daudziem Starptautiskā Valūtas fonda un Pasaules Bankas pavasara sanāksmju dalībniekiem bija sajūta, ka Trampa administrācija joprojām ir pretrunīga attiecībā uz tirdzniecības partneru prasībām, kuras skāruši viņa plašie tarifi.

Viesuļvētras nedēļas laikā daudzi finanšu un tirdzniecības ministri centās tikties ar ASV finanšu ministru Skotu Besentu un citām galvenajām Trampa administrācijas amatpersonām, bet nesekmīgi. Tiem, kas to izdarīja, bieži tika teikts, ka jābūt pacietīgiem — pat tad, kad pulkstenis vienmērīgi slīd uz leju par 90 dienu pārtraukumu, ko Tramps bija piešķīris par visstingrākajām nodevām.

Patiešām, nedēļas laikā netika noslēgts neviens darījums, neskatoties uz to, ka Trampa administrācija bija saņēmusi 18 rakstiskus priekšlikumus un visas sarunas.

“Mēs neveicam sarunas. Mēs tikai prezentējam, apspriežam ekonomiku,” sacīja Polijas finanšu ministrs Andžejs Domanskis. Viņš piebilda, ka viņš uzsvēra, “kā šī nenoteiktība ir slikta Eiropai, ar to domāju ASV, tā patiesībā ir slikta visiem.”

Brīdinājumi, ka tarifi – 25% visam ASV transportlīdzekļu, tērauda un alumīnija importam un pašlaik 10% lielākajai daļai visu pārējo – nodarīs sāpīgus zaudējumus ASV un citām lielākajām ekonomikām, ASV amatpersonas lielākoties neņēma vērā.

“Mēs zinām, ka viņi domā, ka tas nebūs tik slikti,” sacīja Domanskis. “Viņi domā, ka tās ir īslaicīgas sāpes, ilgtermiņa ieguvums. Un es baidos, ka mums būs īslaicīgas sāpes, ilgstošas ​​sāpes.”

Trampa administrācijas nozīmīgākās tirdzniecības sarunas nedēļas laikā bija ar Japānu un Dienvidkoreju, taču rezultāti nebija pārliecinoši, jo Besents minēja “produktīvās” sarunas ar abām valstīm. Konkrēti Japānas jenas valūtas mērķi netika apspriesti, taču gaidāms, ka abu valstu valūtas politika būs daļa no turpmākajām sarunām, jo ​​ASV uzskata, ka valūtas vājums pret dolāru ir netarifu barjera Amerikas eksportam.

SVF uzskatīja nedaudz optimistiskāku skatījumu uz ekonomiskajām sekām no augstākajiem ASV tarifiem vairāk nekā gadsimtā, samazinot izaugsmes prognozes lielākajai daļai valstu savā Pasaules ekonomikas perspektīvā, bet apstājās, lai prognozētu recesiju – pat attiecībā uz ASV un no eksporta atkarīgo Ķīnu, kurai tagad draud ASV tarifi 145% apmērā daudzām precēm.

SVF izpilddirektore Kristalīna Georgijeva atzina, ka dalībvalstis ir noraizējušās par nenoteiktības šoku pasaules ekonomikā, ko skārusi pandēmija, inflācija un konflikti, taču pauda cerību, ka tirdzniecības sarunas atvieglos tarifu spriedzi.

Vairākas finanšu amatpersonas aģentūrai Reuters norādīja, ka recesijas iespējamība ir lielāka nekā SVF 37% iespēja, atsaucoties uz privātā sektora prognozēm.

Pasaules Bankas galvenais ekonomists Indermits Gills arī izsauca trauksmi par pieaugošo parādu līmeni jaunattīstības tirgos, norādot, ka tarifi ir izraisījuši strauju tirdzniecības un ārvalstu tiešo investīciju palēnināšanos, kas ir ļoti svarīgas jaunattīstības valstu izaugsmei.

Viņš un citas Pasaules Bankas un SVF amatpersonas lika valstīm samazināt savus tarifus, lai veicinātu izaugsmes izredzes. Politikas veidotāji atviegloti nopūtās, kad Besents izteica ASV atbalstu SVF un Pasaules Bankai.

Tā vietā, lai izstātos no institūcijām, kā noteikts Project 2025 republikāņu politikas manifestā, Besents sacīja, ka vēlas tās pārorientēt uz to galvenajām misijām — ekonomikas stabilitāti un attīstību, paplašinātas Pasaules Bankas enerģētikas finansēšanas iespējas un izbeigt Ķīnas aizdevumus.