Jau vairākus mēnešus lasu citu cilvēku stāstus, un esmu šausmās, ko esmu izdarījusi. Nepievērsu uzmanību savai uzvedībai, sajūtām. Nebija ar ko parunāt. Paturēt sevī arī neizdodas. Asaras līst straumēm. Ko darīt? Nezinu! Nolēmu uzrakstītu savu atzīšanos, lai izrunātos. Mēs ar vīru esam jau vecumā, lai gan izskatāmies labi un mums abiem dod par 5-7 gadiem mazāk. Man 60, vīram 65 gadi. Mums ir trīs pieaugušu bērnu. Vecākā meita ir jau precējusies, ir bērni. Jaunākajam dēlam…
Lasīt vairāk