Ir pagājuši jau 18 gadi kopš briesmīgās dienas, kad terora akts Ņujorkā prasīja trīs tūkstošu cilvēku dzīvības, un daži noslēpumi, kas saistīti ar šo notikumu, joprojām nav atrisināti. Bet šis stāsts nav par politiskām sazvērestībām – tas ir par laipnību un līdzjūtību, kuras mums dažreiz pietrūkst briesmu brīdī.
Mana māte strādā Air Canada. Viņa saņēma šo vēstuli no viena no saviem kolēģiem, to bija uzrakstījis Delta Flight darbinieks, vārdā Nazims:
“Mēs bijām kaut kur apmēram piecu stundu lidojumā no Frankfurtes, virs Ziemeļatlantijas, man bija pārtraukums, un es sēdēju savā atpūtas krēslā. Pēkšņi aizkars strauji atvilkās, un dzirdēju pavēli nekavējoties parādīties pilota kabīnē. Tiklīdz es ienācu, es redzēju, ka visi komandas locekļi ir ļoti koncentrējušies. Kapteinis pasniedza man papīru ar izdrukātu ziņojumu. Es to izlasīju. Ziņojums nāca no Atlantas, tajā bija teikts: “Visi reisi virs Amerikas Savienotajām Valstīm šobrīd ir apturēti. Nolaidieties pēc iespējas ātrāk tuvākajā lidostā.”
Paskaidrošu, ja dispečers nekavējoties dod rīkojumu nolaisties un pat nepiedāvā, kurā lidostā to darīt, tas nozīmē, ka viņš pilotam nodod lidojuma vadību. Mēs zinājām, ka viss ir ļoti nopietni, mums nekavējoties jāizlemj, kur lidot. Mēs nolēmām, ka tuvākā lidosta atrodas 650 kilometru attālumā no mums – Gander, pilsēta Ņūfaundlendas salā, Kanādā.
Mēs sazinājāmies ar Gandera lidostu un apgriezām lidmašīnu. Mums nekavējoties tika atļauts nolaisties. Vēlāk mēs uzzinājām, ka Kanādas kontrolieri ne mirkli nevilcinājās, pirms apstiprināja mūsu pieprasījumu. Mums, apkalpei, lika nekavējoties sagatavot lidmašīnu ārkārtas nosēšanās gadījumam. Šajā brīdī mēs saņēmām vēl vienu ziņu no Atlantas, no kuras mēs uzzinājām par terora aktu Ņujorkā. Mēs nosūtījām ziņojumu, ka mēs nolaidīsimies Ganderā, un pievērsāmies savus pienākumu veikšanai. Pēc dažām minūtēm es atkal iegāju kabīnē un uzzināju sīkākas ziņas par uzbrukumu: vairākas lidmašīnas sagūstīja teroristi un izmantoja uzbrukumam. Tad mēs nolēmām, ka mēs pasažieriem nestāstīsim patiesību. Mēs ziņojām, ka tehnisku iemeslu dēļ mums vajadzētu nosēsties Ganderā un pārbaudīt lidmašīnas izmantojamību. Cilvēki, protams, bija sašutuši.
Pēc apmēram 40 minūtēm mēs nolaidāmies Ganderā. Aptuveni 20 lidmašīnas no visas pasaules tur jau bija veikuši neplānotu nosēšanos. Kad mēs jau atradāmies uz zemes, kapteinis sniedza šādu paziņojumu: “Dāmas un kungi, jūs droši vien brīnāties, kas notika ar visām šīm lidmašīnām. Bet patiesība ir tāda, ka mēs visi šeit atrodamies svarīga iemesla dēļ.” Tad viņš pasažieriem pastāstīja to mazumu informāciju, ko mēs paši zinām par situāciju. Cilvēki bija šokēti. Pulkstenis bija 12:30.
Gander lidosta nevienam neļāva atstāt bortu – mums lika palikt vietā. Netālu riņķoja tikai viena drošības automašīna. Nākamās stundas laikā visi lidojumi pāri Atlantijas okeānam mainīja virzienu, un Ganderā nolaidās apmēram 53 gaisa kuģi no visas pasaules, apmēram 27 no tiem piederēja amerikāņu kompānijām.
Mums teica, ka drīz katrai lidmašīnai būs iespēja turpināt ceļu, taču prioritāte būs ārvalstu kompānijām.
Šķir otru lapu, lai lasītu tālāk