Patlaban no 974 000 iedzīvotāju, kuri ir tiesīgi saņemt Covid-19 balstvakcīnu, to saņēmuši 37,71%. Savukārt 15. februārī ap 150 tūkstošiem cilvēku, kuri vēl nav saņēmuši papildpoti, beidzas primārās Covid-19 vakcinācijas sertifikāta termiņš, tāpēc iedzīvotāji aicināti neatlikt papilddevas saņemšanu.
To pirmdien preses konferencē pastāstīja Nacionālā veselības dienesta (NVD) Vakcinācijas projekta nodaļas vadītāja Eva Juhņēviča.
15. februārī 349 tūkstošiem cilvēku beigsies primārās Covid-19 vakcinācijas sertifikātu termiņi, taču nedaudz vairāk par 200 000 jau saņēmuši balstvakcīnu.
Vēl ap 150 000 cilvēkiem jādodas pēc savas papildpotes, lai saņemtu balstvakcinācijas sertifikātu.
Juhņēviča informēja, ka Latvijā patlaban ir gatavība nodrošināt balstvakcinācijas vienmērīgu pieejamību ar aptuveni 100 000 vakcinācijas faktiem nedēļā.
Vienlaikus viņa uzsvēra: “Redzam, ka interese pēc balstvakcinācijas saņemšanas izbraukumos ir gana neliela, un mūsu satraukums ir, ka cilvēki vilcinās un nedodas pēc balstvakcinācijas tad, kad viņiem ir iespēja to saņemt. Domājot par [Covid-19] vīrusa omikrona paveida izplatību un augsto saslimstību, mēs rēķināmies, ka arī ārstniecības personas slimo.
Ja cilvēki tagad apzināsies riskus un dosies saņemt balstvakcīnu, ārstniecības personu slimošana var samazināt vakcinācijas procesa kapacitāti un var veidoties rindas.”
Viņa uzsvēra, ka tagad, kad lielu rindu nav, cilvēkiem būtu svarīgi doties pēc papildpotes arī tāpēc, lai 16. februārī, kad beigs darboties primārās potes sertifikāti, nebūtu nepatīkamu pārsteigumu.
Tāpat Juhņēviča skaidroja, ka uz šo brīdi balstvakcīnu var saņemt 320 000 seniori, no kuriem to ir izdarījuši 170 000 jeb 53%. Viņa mudināja cilvēkus gados nevilcināties ar papildpotes saņemšanu un mudināja viņu ģimenes locekļus pievērst uzmanību tam, vai seniori ir revakcinējušies.
Mediķi uzsver balstvakcinācijas nozīmi
Preses konferencē saņemt Covid-19 papildpoti iedzīvotājus mudināja arī infektologs Uga Dumpis, norādot, ka vakcinācijai un balstvakcinācijai ir divi ieguvumi – ieguvums sabiedrībai un personīgais ieguvums.
“Mēs kā slimnīcas ārsti gribam uzsvērt personīgo ieguvumu,” sacīja Dumpis,
paskaidrojot, ka sešus mēnešus pēc primārās Covid-19 vakcinācijas sāk pieaug smagas Covid-19 slimības gaitas un nāves risks galvenokārt cilvēkiem ar riska faktoriem.
Viņš arī norādīja, ka slimnīcās dažādās nodaļās – ne tikai Covid-19 ārstēšanai paredzētajā – patlaban arvien vairāk redz pacientus, kuri ir vakcinējušies un tomēr inficējušies ar Covid-19.
Dumpis norādīja, ka balstvakcinācija ir ārkārtīgi svarīga, taču vēl svarīgāka ir primārā potēšanās, jo Latvijā aizvien ir daudz to cilvēku, kuri nav pat tikuši pie pirmās potes devas. Tāpat vakcinēties ir svarīgi tiem, kas vīrusu pārslimojuši, jo ārsti redz gadījumus, kad pirms dažiem mēnešiem Covid-19 delta variantu izslimojis cilvēks inficējas ar jauno omikrona variantu.
Savukārt Nacionālā rehabilitācijas centra “Vaivari” valdes priekšsēdētāja Anda Nulle norādīja, ka pacientiem, kuri pārcieta smagu Covid-19 gaitu, nereti vajag rehabilitāciju, un “Vaivaros” visbiežāk ar ilgstošām vīrusa sekām nonāk tieši tie cilvēki, kuri slimības brīdī nebija vakcinēti.
Viņa gan piebilda:
“Jāatzīst, ka tagad parādās arī daži vakcinētie, bet neviens pie mums nav nokļuvis pēc pilna kursa un balstvakcinācijas saņemšanas.”
Nulle arī uzsvēra, ka pakalpojumu saņemšana “Vaivaros” notiek “zaļajā režīmā”, kas nozīmē – ja cilvēkam tuvojas beigām Covid-19 pārslimošanas sertifikāts, kas spēkā ir sešus mēnešus, pirms došanās uz rehabilitāciju ir jāpotējas.
Ģimenes ārste Sandra Gintere savukārt norādīja, ka viņas specialitātes mediķi “strādā, galvas nepacēluši”, straujās saslimstības izplatības dēļ. Viņas pieredze liecina, ka tagad cilvēki slimo ģimenēm, taču pacienti, kuri saņēmuši Covid-19 papildpoti, vai nu neslimo nemaz vai tad, ja inficējas, izjūt ļoti maznozīmīgus simptomus.