Esmu dzimis nabadzīgā ģimenē, man nebija tēva, es viņu pat neredzēju, un mana māte strādāja divos darbos par apkopēju, lai pabarotu mūsu ģimeni…
Daudziem skolas gadi ir labākais laiks, kāds tos atceras ar nostalģiju, jo tur viņi ieguva pirmos draugus, bija pirmā skolas mīlestība, bet daži to laiku vēlas aizmirst kā sliktu sapni.
Es biju parasts skolnieks, mācījos vidusskolā, dažreiz man izdevās, dažreiz nē, vienīgais, kas man bija viegli, bija matemātika, man patika šis priekšmets.
Esmu dzimis nabadzīgā ģimenē, man nebija tēva, es viņu pat neredzēju, un mana mamma, lai pabarotu mūsu ģimeni, strādāja divus darbus par apkopēju, pa dienu mazgāja grīdas mūsu skola, un vakarā lielā veikalā pie mājas.
Protams, man nebija daudz naudas jaunām drēbēm, un es visu gadu valkāju vienādas kedas un bikses, un maniem klasesbiedriem bija modernas ierīces, bet es par to varēju tikai sapņot.
Es nekaunējos par savu mammu un vienmēr paliku pēc stundām, lai palīdzētu viņai darbā, nesot smagus ūdens spaiņus, pārvietojot galdus un mazgājot grīdas. Klasesbiedri par mani smējās un es, protams, par to uztraucos.
Kad gāju jau vecākās klasēs es pārstāju pievērst uzmanību viņu izsmiekliem. Man īsti nekad nav bijuši īsti draugi, viņi mani neaicināja savā kompānijā, tikai reizēm tā parunāja, es biju viens.
Lasi arī: Vasilisa Volodina nosaukusi 5 zodiaka zīmes, kuras var saskarties ar nopietnām grūtībām 2022. gada maijā
Man bija arī citas problēmas, man liekas, ka skolā visiem bija tāda skolotāja, kas pieklājīgi komunicēja ar turīgu vecāku bērniem un slikti izturējās pret parasto cilvēku bērniem. Man bija līdzīgi. Un mūsu klasē man sanāca to izjust visvairāk, jo mamma ne vienmēr varēja ziedo naudu klases vajadzībām – tāda bija mūsu klases audzinātāja.
Katru rītu viņa mani piedzina pie tāfeles un, ja nebiju gatavs, viņa asi runāja, un klasesbiedri smējās. Tuvāk izlaidumam viņa atļāvās pret mani izteikt šādu frāzi:
Apkopējas dēls nekad nekļūs par direktoru, tāpat kā direktores dēls nekad neies strādāt par apkopēju.
Pēc vidusskolas es negāju uz salidojumiem, bet pēc divdesmit gadiem es tomēr nolēmu aiziet. Tika nolemts pulcēties restorānā, protams, tika uzaicināta arī mūsu klases audzinātāja.
Šķir otru lapu, lai lasītu tālāk