Pirmdien stāsies spēkā Ķīnas tarifi pret ASV

Pirmdien, saasinoties tirdzniecības konfliktam starp divām pasaules lielākajām ekonomikām un ASV prezidentam Donaldam Trampam draudot ar muitas tarifu piemērošanu vēl vairāk valstīm, stāsies spēkā Ķīnas noteiktie importa nodokļi dažām ASV precēm.

Pekina par šo plānu paziņoja 4. februārī, dažas minūtes pēc tam, kad stājās spēkā jauni ASV maksājumi 10 % apmērā visiem Ķīnas produktiem.

Piektdien Tramps paziņoja, ka tuvākajās dienās plāno noteikt “atbildes tarifus” citām valstīm, jo viņa mērķis ir pārveidot ASV globālās tirdzniecības attiecības.

Prezidents nepateica, pret kurām valstīm varētu tikt vērsti tarifi, bet norādīja, ka tie būtu plaši centieni, kas varētu palīdzēt arī atrisināt ASV budžeta problēmas.

No 10. februāra Ķīna piemēros 15% robežnodokli ASV ogļu un sašķidrinātās dabasgāzes produktu importam. Tāpat 10 % tarifs tiek piemērots ASV jēlnaftai, lauksaimniecības tehnikai un lieljaudas automobiļiem.

Pagājušajā nedēļā Ķīnas iestādes uzsāka pretmonopola pārbaudi pret tehnoloģiju gigantu Google, savukārt PVH, ASV dizaineru zīmolu Calvin Klein un Tommy Hilfiger īpašnieks, tika iekļauts Pekinas tā dēvētajā “neuzticamo uzņēmumu” sarakstā.

Ķīna ir arī noteikusi eksporta kontroli 25 retajiem metāliem, no kuriem daži ir galvenie komponenti daudziem elektropreču un militāro iekārtu ražojumiem.

Piektdien Baltajā namā tikšanās laikā ar Japānas premjerministru Šigeru Išibu Tramps piedraudēja noteikt jaunus muitas tarifus importam no vairāk tirdzniecības partneriem.

Šāds solis piepildītu priekšvēlēšanu kampaņas solījumu piemērot tādus pašus tarifus, kādi tiek piemēroti ASV precēm.

Viņš arī sacīja, ka importa nodokļi transportlīdzekļiem joprojām ir apspriežami pēc ziņām, ka viņš apsver iespēju piemērot atbrīvojumus no vispārējiem tarifiem.

Tramps vairākkārt ir sūdzējies, ka Eiropas Savienības (ES) tarifi amerikāņu automobiļu importam ir daudz augstāki nekā ASV noteiktie.

Pagājušajā nedēļā Tramps raidorganizācijai BBC sacīja, ka tarifi ES precēm varētu tikt noteikti “diezgan drīz”, taču ierosināja, ka ar Apvienoto Karalisti varētu “panākt vienošanos”.

Dienu pēc tam, kad stājās spēkā jaunākie ASV tarifi, Pekina apsūdzēja Vašingtonu par “nepamatotiem un nepatiesiem apgalvojumiem” par tās lomu sintētiskā opioīda fentanila tirdzniecībā, lai attaisnotu šo soli.

Sūdzībā, kas iesniegta Pasaules Tirdzniecības organizācijai (PTO), Ķīna norādīja, ka ASV importa nodokļi ir “diskriminējoši un protekcionistiski” un pārkāpj tirdzniecības noteikumus.

Taču eksperti ir brīdinājuši, ka Ķīna, visticamāk, nesaņems sev labvēlīgu nolēmumu, jo PTO komisija, kas izskata strīdus, joprojām nespēj darboties.

Trampam pēdējās dienās bija paredzēts runāt ar savu Ķīnas kolēģi Sji Dzjiņpinu, taču ASV prezidents ir paziņojis, ka nesteidzas rīkot sarunas.

Daži no daudzajiem pasākumiem, ko Tramps ieviesis kopš stāšanās amatā 20. janvārī, ir bijuši pakļauti izmaiņām. Piektdien viņš apturēja tarifus maziem sūtījumiem no Ķīnas, kas kopā ar papildu 10% tarifiem stājās spēkā 4. februārī.

Apturēšana paliks spēkā līdz brīdim, kad “tiks ieviestas atbilstošas sistēmas, lai pilnībā un ātri apstrādātu un iekasētu tarifu ieņēmumus”.

Pēc tam, kad rīkojums izbeidza beznodokļu režīmu sūtījumiem, kuru vērtība ir mazāka par 800 ASV dolāriem, ASV Pasta dienests (USPS) un citas aģentūras centās panākt atbilstību. USPS uz laiku pārtrauca pieņemt sūtījumus no Ķīnas, bet pēc dienas atkal sāka pieņemt.

Pagājušās nedēļas nogalē Tramps paziņoja, ka precēm no Meksikas un Kanādas piemēros 25 % muitas tarifus, bet ātri vien apturēja šo nodokļu piemērošanu uz mēnesi, kamēr turpinās sarunas.