Izaugsme Eiropā apstājas – rūpniecības lejupslīde aptumšo perspektīvas

Eiropas ekonomikas izaugsmes temps 2025. gada otrajā ceturksnī gandrīz apstājās, izaugsme tik tikko reģistrējās un rūpniecības produkcija strauji samazinājās, radot bažas par to, vai reģiona atveseļošanās jau sāk izsīkt.

Saskaņā ar Eurostat ceturtdien publicēto otro aplēsi, sezonāli izlīdzinātais IKP eirozonā trīs mēnešos līdz jūnijam pieauga tikai par 0,1%, kas nav mainījies salīdzinājumā ar sākotnējo zibensrādītāju. Plašākā Eiropas Savienība (ES) pieauga par 0,2%, kas arī atbilst iepriekšējām aplēsēm.

Šie skaitļi liecina par krasu palēninājumu salīdzinājumā ar spēcīgo pirmo ceturksni, kad IKP eirozonā pieauga par 0,6 % un visā ES par 0,5 %, pateicoties spēcīgai eksporta izaugsmei.

Turpretī Amerikas Savienoto Valstu ekonomika spēcīgi atguvās, uzrādot 0,7 % ceturkšņa izaugsmi pēc neliela krituma pirmajā ceturksnī. Gada izteiksmē eirozonas IKP pieauga par 1,4 %, kas ir krietni mazāk nekā Vašingtonas 2,0 % temps.

Zem galvenajiem skaitļiem atveseļošanās visā blokā joprojām ir ļoti nevienmērīga.

Spānija bija līdere ar 0,7 % ceturkšņa izaugsmi, ko veicināja spēcīgs iekšzemes pieprasījums un kapitālieguldījumi. Portugāle sekoja ar 0,6 % pieaugumu, savukārt Francijai izdevās panākt nelielu 0,3 % izaugsmi.

Tomēr gan Vācijas, gan Itālijas, eirozonas lielākās un trešās lielākās ekonomikas, IKP samazinājās par 0,1 %.

Vācijas gadījumā sarukums atspoguļo pastāvīgu investīciju vājumu, īpaši būvniecībā un kapitālpreču ražošanā, savukārt Itālijas produkcija cieta no ierobežota patēriņa un rūpnieciskās aktivitātes mazināšanās. Straujākais kritums bija Īrijā, produkcijai sarūkot par 1%.

Citviet ES izaugsme bija spēcīgāka Austrumeiropā, Rumānijā un Polijā pieaugot attiecīgi par 1,2% un 0,8%, ko veicināja noturīgais iekšzemes pieprasījums un ieplūde no Next Generation EU (NGEU) programmas.

Rūpniecības lejupslīde aptumšo perspektīvas

Bažas pastiprina tas, ka rūpniecības produkcija eirozonā jūnijā samazinājās par 1,3%, mainot 1,1% pieaugumu maijā un attaisnojot cerības par mērenāku kritumu par 1%.

Kritums bija plašs, kapitālpreču ražošanai samazinoties par 2,2%, bet īslaicīgas patēriņa precēm – par 4,7%.

Plašākajā ES produkcija samazinājās par 1%. Starp dalībvalstīm Īrijā tika reģistrēts lielākais rūpnieciskās ražošanas kritums mēnesī – -11,3%, kam sekoja Portugāle un Lietuva. Turpretī Beļģija, Francija un Zviedrija uzrādīja ievērojamu pieaugumu.

ASV apsteidz Eiropu, taču noskaņojums mainās

Lai gan eirozona joprojām atpaliek no ASV gan ražošanas, gan produktivitātes pieauguma ziņā, Goldman Sachs uzskata, ka noskaņojums mainās Eiropas virzienā.

Ekonomisti Džovanni Pjerdomeniko un Svens Jari Štens norāda, ka Vācijas fiskālās politikas maiņa un paaugstinātā makroekonomiskā nenoteiktība ASV palīdz mainīt investoru attieksmi.

Goldman Sachs kopš gada sākuma ir paaugstinājis eirozonas izaugsmes prognozi 2027. gadam par 1,2%, savukārt ASV prognozi tajā pašā periodā ir samazinājis par 1,7%.

Portfeļa plūsmas uz Eiropu ir palielinājušās, un eiro ir ievērojami nostiprinājies pret dolāru. Neskatoties uz uzlaboto noskaņojumu, Eiropa joprojām saskaras ar dziļām strukturālām problēmām.

Paaugstinātās enerģijas izmaksas, īpaši gāzes un elektroenerģijas izmaksas, turpina mazināt konkurētspēju. Zemas investīcijas strauji augošās nozarēs, regulējuma sadrumstalotība un lēns produktivitātes pieaugums vēl vairāk ietekmē potenciālu.

Turklāt Ķīna, kas kādreiz bija galvenais eksporta tirgus, arvien vairāk kļūst par konkurentu, saspiežot Eiropas ražošanas bāzi.

Tomēr ir iemesli optimismam. Palielinātas publiskās investīcijas, ko veicina NGEU programma un Vācijas 500 miljardu eiro infrastruktūras plāns, varētu atbalstīt vidēja termiņa izaugsmi.

Eiropa joprojām ir arī pasaules līdere farmācijas nozarē un tai ir ievērojams neizmantots potenciāls kapitāla tirgu integrācijā, digitalizācijā un zaļajā infrastruktūrā.