Eiropas aizsardzības uzņēmumu akcijas pieaug, reģiona vadītājiem plānojot palielināt izdevumus

Eiropas aizsardzības uzņēmumu akcijas pirmdien pieauga, kad Eiropas līderi tikās, lai apspriestu Ukrainu un reģionālo drošību.

Itālijas Leonardo uzrādīja pieaugumu par aptuveni 5,27% ikdienas tirdzniecībā aptuveni 11:00 pēc Centrāleiropas laika, bet Vācijas Rheinmetall akcijas pieauga par 7,83%.

Vācijas Hensoldt pieauga par 9,81%, Zviedrijas Saab palielinājās par 10,34%, bet Francijas Thales palielinājās par 4,72%.

Investoru interese pieaug, jo Eiropas līderi strādā pie jaunas aizsardzības paketes Kijevas atbalstam, lai gan sīkāka informācija vēl nav izpausta.

Politiķi no visa reģiona tiekas Parīzē, lai apspriestu Ukrainas situāciju, jo pieaug bažas, ka ASV izstāsies no ES sarunām. Paredzamie dalībnieki ir līderi no Vācijas, Lielbritānijas, Itālijas, Polijas, Dānijas, Spānijas un Nīderlandes.

Sagaidāms, ka sarunās piedalīsies arī Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena, Eiropadomes prezidents Antonio Kosta un NATO ģenerālsekretārs Marks Rute.

Trampa efekts

Kopš savas inaugurācijas ASV prezidents Donalds Tramps ir mainījis stāstījumu par Krievijas iebrukumu Ukrainā, aicinot ātri izbeigt konfliktu.

Tramps svētdien sacīja, ka uzskata, ka varētu “ļoti drīz” tikties ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu, lai apspriestu kara izbeigšanu, pēc ilgstošas ​​telefonsarunas ar prezidentu Putinu.

Savukārt ASV valsts sekretārs Marko Rubio apstiprināja, ka šonedēļ Saūda Arābijā tiksies ar savu Krievijas kolēģi Sergeju Lavrovu.

ASV īpašais sūtnis Ukrainā Kīts Kellogs paziņojis, ka Eiropas līderi netiks iesaistīti ASV un Krievijas diskusijās par kara izbeigšanu. Kellogs apgalvoja, ka iepriekšējās sarunas bijušas neveiksmīgas, jo bija iesaistītas pārāk daudz pušu.

Minhenes konference

Aizsardzības akciju rallijs notika arī pēc komentāriem, kas izteikti Minhenes drošības konferencē, kas ilga no piektdienas līdz svētdienai.

Pasākuma laikā NATO ģenerālsekretārs Marks Rute sacīja, ka alianses tēriņu mērķis būs “ievērojami vairāk nekā 3%” no IKP, salīdzinot ar pašreizējo mērķi 2% apmērā, par ko tika panākta vienošanās 2014.gadā. Rute piebilda, ka NATO dalībvalstīm būs jāapņemas ievērot “stingru grafiku”.

Tikmēr Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena konferencē sacīja, ka ES dalībvalstis aizsardzībai pašlaik tērē kopā 2% no sava IKP. Viņa uzsvēra, ka šīm investīcijām katru gadu būtu jāpalielinās par “simtiem miljardu eiro”.

“Aizsardzības kompāniju akcijas jau bija stipri pieaugušas, kopš Krievija iebruka Ukrainā, jo investori uzskatīja, ka šokējošie notikumi mudinās valdības visā pasaulē stiprināt savu aizsardzību,” sacīja Russ Molds, AJ Bell investīciju direktors.

“Rutes komentāri efektīvi apstiprina šo domāšanas virzienu un ir darbojušies kā vēl viens akciju cenas katalizators, lai gan tirgi jau bija noteikuši cenu par spēcīgāku nozares peļņas vidi,” viņš piebilda.

Janvārī Tramps mudināja NATO dalībvalstis aizsardzībai tērēt 5% no saviem nacionālajiem ienākumiem, apgalvojot, ka ASV uzņemas pārāk lielu atbildību par miera uzturēšanu reģionā.