Eiropas Centrālās banka plāno samazināt procentu likmes, lai nodrošinātu aizsardzību pret tirdzniecības tarifiem

Sagaidāms, ka Eiropas Centrālā banka (ECB) ceturtdien pazeminās savu bāzes procentu likmi par 25 bāzes punktiem, atzīmējot sesto samazinājumu pēc kārtas, ņemot vērā ASV izraisīto inflācijas mīkstināšanu un tirdzniecības risku saasināšanos.

Paredzēts, ka noguldījumu likme samazināsies līdz 2,25%, kas ir zemākais līmenis kopš 2023. gada janvāra, jo ECB cenšas izolēt eirozonas ekonomiku no jauno ASV tarifu ekonomiskajām sekām un pieaugošās globālās nenoteiktības.

Eurostat galīgie nolasījumi trešdien liecināja, ka kopējā inflācija eirozonā martā salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu samazinājās līdz 2,2%, salīdzinot ar 2,6% iepriekšējā mēnesī. Pamatinflācija, kas izslēdz mainīgos komponentus, piemēram, enerģiju un pārtiku, samazinājās līdz 2,4%, kas ir zemākais rādītājs kopš 2022. gada janvāra.

“Mēs sagaidām, ka ECB samazinās politikas procentu likmes par 25 bāzes punktiem, par pilnu cenu, ar neprātīgu informāciju par perspektīvām, atverot durvis likmēm, kas ir zemākas par neitrālu,” sacīja Bank of America ekonomists Rubens Segura Kajuela. “Tomēr mēs domājam, ka atsauce uz “nozīmīgi mazāk ierobežojošām” likmēm, iespējams, paliks, un mēs pat varētu dzirdēt, ka tika apspriesta pauze.

Jari Stēns no Goldman Sachs Svens piebalsoja līdzīgu nostāju: “Mēs ceram, ka prezidents Lagards signalizēs par vairāk bažām par izaugsmi tirdzniecības spriedzes dēļ, taču viņa joprojām neuzņemas saistības attiecībā uz turpmākajiem politikas soļiem.”

Stēns arī norādīja, ka eiro kursa kāpums — gandrīz 10% attiecībā pret ASV dolāru kopš marta sākuma, kas iezīmē spēcīgāko divu mēnešu kāpumu kopš 2010. gada — līdztekus ES mērenajai reakcijai, var nedaudz mazināt ASV tarifu radīto inflācijas spiedienu.

ABN Amro prognozē, ka ECB turpinās samazināt likmes, līdz noguldījumu iespēja septembrī sasniegs 1,5%, apgalvojot, ka tarifi ietekmē gan izaugsmi, gan inflāciju.

Deutsche Bank analītiķi ir vienisprātis, ka turpmāka likmju samazināšana ir pamatota: “Pat ar ASV tarifu pauzi, argumenti tagad nepārprotami atbalsta samazinājumu. Savstarpējo tarifu, nenoteiktības un finanšu nosacījumu ietekme uz izaugsmi, visticamāk, pārsniedz to, ko ECB gaidīja.”

2aprīlī ASV prezidents Donalds Tramps ieviesa 20% “savstarpēju tarifu” ES importam, lai pēc nedēļas apturētu pasākumu uz 90 dienām, lai īstenotu divpusējus tirdzniecības darījumus. Tomēr vispārējais 10% tarifs importam, kas nav Ķīna, joprojām ir spēkā, ietekmējot Eiropas preces aptuveni 380 miljardu eiro (431 miljardu ASV dolāru) vērtībā.

ES bija ierosinājusi atcelt visus rūpnieciskos tarifus, tostarp tos, kas attiecas uz automašīnām, taču Vašingtona šo piedāvājumu noraidīja.

Nenoteiktā tirdzniecības fona apstākļos uzņēmēju noskaņojums visā eirozonā ir pasliktinājies.

Vācijas ekonomiskā noskaņojuma indekss ZEW nokritās līdz zemākajam līmenim gandrīz divu gadu laikā, savukārt plašākais eirozonas rādītājs atgriezās līmenī, kas pēdējo reizi bija redzams 2022. gada beigās.