Prezidents Donalds Tramps un Austrālijas premjerministrs Entonijs Albaness pirmdien Baltajā namā parakstīja kritiski svarīgu minerālu līgumu.
Vienošanās tika noslēgta laikā, kad ASV pievērš uzmanību kontinenta bagātīgajiem retzemju resursiem laikā, kad Ķīna ievieš stingrākus noteikumus savu kritiski svarīgu minerālu eksportam uz ārzemēm.
ASV un Austrālijas līderi raksturoja vienošanos kā 8,5 miljardu dolāru (7,3 miljardu eiro) vērtu darījumu starp sabiedrotajiem. Tramps sacīja, ka sarunas par to noritēja vairākus mēnešus.
“Apmēram gada laikā mums būs tik daudz kritiski svarīgu minerālu un retzemju elementu, ka jūs nezināsiet, ko ar tiem darīt,” sacīja Tramps. “Tie būs 2 dolāru vērti.”
Albaness piebilda, ka vienošanās paceļ ASV un Austrālijas attiecības “nākamajā līmenī”.
Šī mēneša sākumā Pekina paziņoja, ka tā pieprasīs ārvalstu uzņēmumiem saņemt Ķīnas valdības atļauju, lai eksportētu magnētus, kas satur pat nelielu daudzumu retzemju elementu, kuru izcelsme ir Ķīnā vai kuri ir ražoti, izmantojot Ķīnas tehnoloģijas. Trampa administrācija apgalvo, ka tas dod Ķīnai plašu varu pār pasaules ekonomiku, kontrolējot tehnoloģiju piegādes ķēdi.
“Austrālija tiešām, tiešām palīdzēs centienos pārņemt globālo ekonomiku un padarīt to mazāk riskantu, mazāk pakļautu tādai retzemju izspiešanai, kādu mēs redzam no Ķīnas puses,” pirmdienas rītā pirms Trampa tikšanās ar Albanese žurnālistiem sacīja Baltā nama Nacionālās ekonomikas padomes direktors Kevins Hasets.
Hasets atzīmēja, ka Austrālijai ir viena no labākajām kalnrūpniecības ekonomikām pasaulē, vienlaikus slavējot tās pārstrādes uzņēmumus un retzemju resursu pārpilnību. Starp Austrālijas amatpersonām, kas pavada Albanesu, ir ministri, kas pārrauga resursus, rūpniecību un zinātni.
Austrālijā ir desmitiem kritiski svarīgu minerālu, kurus ASV meklē, jo tie ir nepieciešami visam, sākot no iznīcinātājiem un elektriskajiem transportlīdzekļiem līdz klēpjdatoriem un tālruņiem.
Mērķis pēc vairāk raktuvēm
Nolīgumam varētu būt tūlītēja ietekme uz retzemju piegādēm Amerikas Savienotajās Valstīs, ja Amerikas uzņēmumi varētu nodrošināt daļu no tā, ko Austrālijas raktuves jau ražo, lai gan būs nepieciešami gadi — ja ne gadu desmiti —, lai ārpus Ķīnas attīstītu pietiekamu retzemju piegāžu apjomu, lai mazinātu viņu dominējošo stāvokli.
Vienošanās uzsver, kā ASV izmanto savus globālos sabiedrotos, lai pretotos Ķīnai, jo īpaši tāpēc, ka tā izmanto savu tradicionālo dominējošo stāvokli retzemju materiālu jomā kā ieroci. Augstākās Trampa amatpersonas ir izmantojušas Pekinas taktiku kā aicinājumu ASV un tās sabiedrotajiem sadarboties, lai mēģinātu mazināt Ķīnas ietekmi.
Austrālija nevar apmierināt visas ASV vajadzības
Vienošanās noteiktais investīciju līmenis parāda, cik nopietni abas valstis uztver problēmas risināšanu.
“ASV un Austrālija sešu mēnešu laikā ieguldīs vairāk nekā 3 miljardus dolāru (2,6 miljardus eiro) kopīgos kritiski svarīgu minerālu projektos. Tas ir nedaudz nepieredzēts kapitāla ieguldīšanas ātrums,” sacīja Greislina Baskarana, Vašingtonas Stratēģisko un starptautisko pētījumu centra Kritisko minerālu drošības programmas direktore.
Tomēr Austrālija nevar nodrošināt visu, kas nepieciešams Amerikas Savienotajām Valstīm, tāpēc ir ļoti svarīgi, lai Amerika turpinātu ieguldīt ilgtermiņa centienos attīstīt citus ieguves un pārstrādes projektus.
Centrālāzija varētu būt viena no daudzsološākajām investīciju vietām, jo reģionā ir ievērojamas retzemju metālu rezerves, un Padomju Savienība jau veica dažus sākotnējos attīstības darbus, kad tā kontrolēja šo teritoriju. Tas varētu saīsināt laiku, kas nepieciešams jaunas raktuves būvniecībai tur.