Tramps ierosina 50% tarifu ES precēm, sākot no jūnija

ASV prezidents Donalds Tramps piektdien ieteicis Eiropas Savienībai noteikt 50% tarifu pēc tam, kad sūdzējās, ka sarunas neveicas veiksmīgi un ar Briseli ir “grūti tikt galā”.

Tramps sociālajos tīklos dalījās savās domās, ierosinot, ka paaugstinātajiem pienākumiem jāsākas 1. jūnijā, mazāk nekā pēc mēneša.

ASV prezidents sacīja, ka vēlas iekasēt lielākus importa nodokļus precēm no ES, kas ir ilggadējā ASV sabiedrotā, nekā no Ķīnas, ģeopolitiskās konkurentes, kuras tarifi šomēnes tika samazināti līdz 30%, lai Vašingtona un Pekina varētu sākt sarunas.

Trampu sarūgtināja progresa trūkums tirdzniecības sarunās ar ES, kas ir uzstājusi uz tarifu samazināšanu līdz nullei, pat ja prezidents ir publiski uzstājis uz 10% bāzes nodokļa saglabāšanu lielākajai daļai importa preču.

“Mūsu diskusijas ar viņiem nekur nenovedīs,” Tramps rakstīja vietnē Truth Social. “Tāpēc es iesaku Eiropas Savienībā piemērot tiešu 50% tarifu, sākot ar 2025. gada 1. jūniju. Tarifa nav, ja produkts ir ražots ASV.”

Kopš marta vidus Trampa administrācija ir noteikusi 25% tarifus ES tēraudam un alumīnijam, 25% ES ražotām automašīnām un 10% tarifus visam ES importam.

Paredzēts, ka 10% likme paliks spēkā līdz 8. jūlijam, kad beigsies Trampa 90 dienu sarunu periods.

Eiropas Komisija, ES izpildvara, atteicās komentēt ASV prezidenta vārdus. Iepriekš ES bija piedāvājusi nulles tarifu tirdzniecības līgumu ar ASV, taču Vašingtona to nepieņēma.

Kā daļu no pašreizējām tirdzniecības sarunām Eiropas Savienība un ASV nesen ir dalījušās ar nostājas dokumentiem, kas bija radikāli atšķirīgi.

“Dziļa ASV neapmierinātība ar ES pieeju”

ASV nesen vienojās par tirdzniecības pamieru ar Ķīnu, ļaujot nedaudz vairāk koncentrēties uz ES.

“Trampa prasības, šķiet, atspoguļo dziļu ASV neapmierinātību ar ES profesionālo, mierīgo un birokrātisko pieeju tirdzniecības sarunām, kas ir pretrunā ar Trampa vēlmi ātri noslēgt darījumus, pat ja tie praksē nozīmē ļoti maz,” sacīja Agate Demarais no Eiropadomes Ārējo attiecību padomes (ECFR).

Pēc Demarais teiktā, trūkst skaidrības par ASV tirdzniecības mērķiem. Tie varētu ietvert plašu prasību klāstu no ES, sākot no tās ekonomisko sakaru ierobežošanas ar Ķīnu un beidzot ar solījumu iegādāties vairāk ASV SDG vai ieroču.

“ES nenoslēdz tirdzniecības darījumus dažu stundu laikā: tas vienkārši nav veids, kā bloks darbojas,” skaidroja Demarais, piebilstot, ka 50% tarifs ES būtu ļoti kaitīgs ASV ekonomikai.

Nesenā intervijā Euronews ES tirdzniecības komisārs Marošs Šefčovičs sacīja, ka ES standarti lauksaimniecības un pārtikas jomā nav apspriesti pēc tam, kad ASV tirdzniecības ministrs Hovards Lutniks pagājušajā mēnesī kritizēja ES noteikumus, kas neļauj daļai ASV ražotas gaļas un vistu nonākt Eiropas tirgū hormonu lietošanas dēļ, ko Brisele uzskata par nedrošiem.

Eiropas Komisija paziņoja, ka ir gatava īstenot pretpasākumus līdz 95 miljardiem eiro, ja tirdzniecības sarunās ar ASV neizdosies novērst tirdzniecības deficītu.

Tikmēr Eiropas Komisija nesen ir samazinājusi ekonomikas prognozi, pieņemot, ka ASV importētajām Eiropas precēm tirdzniecības tarifs ilgtermiņā tiktu noteikts 10% apmērā. Jaunākajā prognozē teikts, ka šogad eirozonā IKP pieaugs par 0,9%, bet ES ekonomika – par 1,1%.