ES paturēs iesaldētus Ungārijai paredzētos 18 miljardus eiro, jo “nav progresa” tiesiskumu risināšanā

Pašlaik iesaldētā nauda apvieno aptuveni 8,4 miljardus eiro no kohēzijas fonda un 9,5 miljardus eiro no COVID-19 atveseļošanas fonda.

Saskaņā ar Eiropas Komisijas otrdien publicēto Tiesiskuma ziņojuma jauno izdevumu Ungārija ne tuvu nav atbloķējusi 18 miljardus eiro no kohēzijas un atveseļošanas fonda, ko Brisele patur iesaldētus pastāvīgo bažu par demokrātijas lejupslīdi dēļ.

Tajā tika konstatēts, ka Ungārija nav panākusi “nekādu progresu” attiecībā uz septiņiem no astoņiem pagājušajā gadā sniegtajiem ieteikumiem, piemēram, lobēšanas noteikumu reformām, cīņu pret augsta līmeņa korupciju un sabiedrisko mediju redakcionālo neatkarību.

“Ir dziļi žēl, ka mēs nevaram ziņot par turpmāku progresu attiecībā uz ieteikumiem, kas tika sniegti pagājušajā gadā,” iepazīstinot ar ziņojumu, sacīja Eiropas Tieslietu komisārs Maikls Makgrāts.

“Es vēlētos, lai būtu citādi, un es vēlētos, lai šie līdzekļi tiktu darīti pieejami un lai Ungārijas iedzīvotāji, kas ir ļoti izteikti pro-ES atbalstītāji, varētu gūt labumu no šiem līdzekļiem, taču tas prasa atbilstību tiesiskumam,” viņš piebilda.

“Mēs esam gatavi iesaistīties un gūt progresu, pamatojoties uz dialogu, taču, ja tas neizdodas, mēs turpināsim izmantot visus mums pieejamos instrumentus.”

Makgrāts pauda bažas par “pasliktināto vidi” un “juridisko nenoteiktību” pilsoniskās sabiedrības organizācijām Ungārijā, norādot uz diviem neseniem pretrunīgiem notikumiem: Praida parādes aizliegumu, ko organizatori apgāja, un likumprojektu par pārredzamību ārvalstu finansētām NVO, kas tika atlikts pēc negatīvas reakcijas.

Pašlaik iesaldētā nauda apvieno aptuveni 8,4 miljardus eiro no kohēzijas fonda un 9,5 miljardus eiro no COVID-19 atveseļošanās fonda. Izmaksas ir atkarīgas no tematisko nosacījumu ievērošanas, kas prasa izmaiņas likumdošanā. Daži no šiem nosacījumiem pārklājas ar gada ziņojumā uzsvērtajiem ieteikumiem.

Ungārija iepriekš atbrīvoja 10,2 miljardus eiro pēc reformas pieņemšanas, kuras mērķis ir stiprināt tiesu neatkarību un mazināt politisko iejaukšanos tiesās. Komisijas lēmums atbrīvot 10,2 miljardus eiro pirms augsta līmeņa samita izrādījās pretrunīgs un Eiropas Parlaments iesūdzēja tiesā.

Atlikušie 18 miljardi eiro joprojām ir paralizēti, un nav nekādu pazīmju par izrāvienu.

Finansiālais strīds ir saasinājis gadiem ilgo konfliktu starp Briseli un Budapeštu, premjerministram Viktoram Orbānam apsūdzot Komisiju “finansiālā šantāžā” un iejaukšanā iekšējās lietās.

Vienlaikus Orbāns ir atteicies maksāt Eiropas Savienības Tiesas noteikto sodu par valsts “bezprecedenta” migrācijas likuma pārkāpumu. Sods sastāv no 200 miljoniem eiro vienreizējas summas un 1 miljona eiro par katru dienu, kad pārkāpums turpinās. Dienas sods periodiski tiek atskaitīts no Ungārijai piešķirtās ES budžeta daļas.

“EST spriedumu ievērošana nav ne izvēles, ne diskrecionāra. Tas ir saistošs ES dalībvalstu pienākums. Tas ir pamatlīguma pienākums,” sacīja Makgrāts. “ES tiesību aktu prioritāte ir absolūta un tā ir jāievēro vienmēr.”

Pamattiesības un demokrātija būs svarīga tēma debatēs par bloka nākamo daudzgadu budžetu (2028.–2034. g.), ko, domājams, pirms vasaras brīvdienām iesniegs prezidente Urzula fon der Leiena. Fon der Leiena ir solījusi izveidot ciešāku saikni starp ES līdzekļu maksājumiem un atbilstību tiesiskuma ziņojumam.