Kopīgo paziņojumu, kas sniegts gandrīz mēnesi pēc tirdzniecības līguma noslēgšanas, ES puse raksturo kā “pirmo soli”, cerot panākt vairāk tarifu atbrīvojumu.
Ceturtdien Brisele un Vašingtona publicēja ilgi gaidīto kopīgo paziņojumu, kas apstiprina tirdzniecības līgumu, ko tās panāca gandrīz pirms mēneša, apstiprinot, ka automašīnām, pusvadītājiem un farmācijas precēm tiks piemēroti maksimāli 15 % tarifi, lai tās varētu ievest ASV tirgū.
Paziņojumā, kas, tāpat kā 27. jūlijā Skotijā panāktā vienošanās starp Eiropas Komisijas līderi Urzulu fon der Leienu un ASV prezidentu Donaldu Trampu, nav juridiski saistošs, teikts, ka tarifu samazināšana automašīnām “tiks piemērota vienlaikus ar ES uzsāktajām tarifu samazināšanas procedūrām attiecībā uz ASV produktiem”.
Pašlaik ES automašīnām un automašīnu detaļām joprojām tiek piemērota muitas nodokļa likme 27,5% apmērā.
Tirdzniecības komisārs Marošs Šefčovičs žurnālistiem sacīja, ka Komisijas “stingrais nodoms” ir iesniegt likumdošanas priekšlikumu un uzsākt procesu līdz mēneša beigām. Viņš piebilda, ka šādā gadījumā 15% likme tiktu piemērota ar atpakaļejošu spēku no 1. augusta.
Dokumentā arī teikts, ka no 1. septembra nepieejamie dabas resursi, visas lidmašīnas un lidmašīnu detaļas, ģenēriskie medikamenti un to sastāvdaļas, kā arī ķīmiskie prekursori gūs labumu no īpaša režīma, kurā tiks piemēroti tikai parastie nediskriminējošie tarifi (MFN).
Pašlaik farmācijas precēm un pusvadītājiem tiek piemēroti tikai vislielākās labvēlības režīma tarifi, un 15 % likme stāsies spēkā tikai tad, ja ASV nolems paaugstināt nodevas pēc 232 izmeklēšanu noslēgšanas.
Vīns, tērauds un aizsardzības aprīkojums
Dažām ES valstīm, piemēram, Francijai, par vilšanos vīni un stiprie dzērieni, šķiet, nav iekļauti atbrīvoto produktu sarakstā, lai gan Komisijas paziņojumā uzsvērts, ka “abas puses vienojas turpināt vērienīgu darbu, lai paplašinātu šo režīmu uz citām produktu kategorijām, kas ir svarīgs ES uzdevums”.
Šefčovičs žurnālistiem uzsvēra, ka ES “ir ļoti skaidri paudusi, ka tas mums ir ļoti svarīgi”.
Šķiet, ka vienošanās nav panākta arī attiecībā uz tēraudu un alumīniju, un pašreizējā 50 % tarifa likme joprojām attiecas uz ES eksportu.
Paziņojumā teikts tikai tas, ka abas puses “plāno” sadarboties, lai risinātu globālas problēmas šajā nozarē, piemēram, jaudas pārpalikumu, un strādāt pie “drošām piegādes ķēdēm savā starpā, tostarp izmantojot tarifu kvotu risinājumu ES tērauda un alumīnija, kā arī to atvasinājumu eksportam”.
Augsta ranga Komisijas amatpersona, kas runāja ar anonīma nosacījumu, uzsvēra, ka abām pusēm nav noteikta konkrēta laika grafika, lai vienotos par tarifu kvotām tēraudam un alumīnijam.
Tekstā arī apstiprināts, ka ES uzņēmumi apņemas līdz 2028. gadam iepirkt ASV enerģijas produktus 750 miljardu ASV dolāru (644 miljardu eiro) vērtībā, ASV mākslīgā intelekta mikroshēmas 40 miljardu ASV dolāru vērtībā un ieguldīt vēl 600 miljardus ASV dolāru stratēģiskajās nozarēs.
Saskaņā ar tekstu ES arī apņemas “būtiski palielināt” ASV militārā un aizsardzības aprīkojuma iepirkumus. Komisijas amatpersonas apgalvoja, ka tas nav pretrunā ar bloka plānu līdz desmitgades beigām masveidā palielināt savu aizsardzības rūpniecības bāzi, jo centieni nenesīs augļus “vienas nakts laikā”, un dalībvalstīm tikmēr būs “jāstrādā ar partneriem visā pasaulē”.
Viņi arī uzsvēra, ka atšķirībā no energoproduktiem un ieguldījumiem stratēģiskās nozarēs, tekstā nebija iekļautas “konkrētas saistības” attiecībā uz izdevumiem.
ES, kas sākotnēji solīja nepiekāpties savas regulatīvās autonomijas ziņā, arī piekrita pielāgot trīs tiesību aktus, kurus Vašingtona bija atzīmējusi kā problemātiskus: Oglekļa robežkorekcijas mehānismu (CBAM), Uzņēmumu ilgtspējības pienācīgas pārbaudes direktīvu (CSDDD) un Uzņēmumu ilgtspējības pārskatu sniegšanas direktīvu (CSRD).