Baltais nams apstiprina, ka ASV risina sarunas par 10% Intel akciju

Baltais nams otrdien apstiprināja, ka Trampa administrācija strādā pie vienošanās, kas varētu paredzēt, ka ASV valdība iegūst 10% mikroshēmu giganta Intel akciju.

“Prezidents vēlas Amerikas vajadzības izvirzīt pirmajā vietā gan no valsts drošības, gan ekonomiskā viedokļa,” žurnālistiem sacīja Baltā nama preses sekretāre Karolīna Levita.

Iespējamā vienošanās varētu ietvert esošo valdības dotāciju apmaiņu pret Intel akcijām, sacīja ASV tirdzniecības ministrs Hovards Latiks.

Šis ārkārtīgi neparastais solis varētu palīdzēt Intel, jo tam ir grūti konkurēt ar tādiem konkurentiem kā Nvidia, Samsung un TSMC, īpaši strauji augošajā mākslīgā intelekta (MI) mikroshēmu tirgū.

ASV vēlas iegūt Intel akciju daļu apmaiņā pret dotācijām, ko apstiprināja Baidena administrācija, otrdien CNBC sacīja Latiks.

“Mums vajadzētu saņemt kapitāla daļu par savu naudu,” viņš piebilda. “Mēs saņemsim kapitāla daļas apmaiņā pret to… nevis vienkārši dosim dotācijas.”

Potenciālā darījuma, par kuru pirmo reizi tika ziņots pagājušajā nedēļā, mērķis ir palīdzēt Intel izveidot vadošo ražošanas centru ASV Ohaio štatā. Tobrīd Baltā nama pārstāvis BBC sacīja, ka ziņojumi “jāuzskata par spekulācijām”, ja vien tie netiks oficiāli paziņoti.

Pagājušajā nedēļā Intel tieši nekomentēja ziņojumus, bet paziņoja, ka ir “dziļi apņēmies atbalstīt prezidenta Trampa centienus” stiprināt ražošanu un tehnoloģijas ASV.

Pirmdien Japānas investīciju gigants Softbank paziņoja, ka iegādāsies 2 miljardu ASV dolāru lielu daļu Intel uzņēmumā, ko daži analītiķi nosauca par uzticības apliecinājumu uzņēmuma atveseļošanai. Pēc šī paziņojuma uzņēmuma akcijas otrdien Ņujorkā pieauga gandrīz par 7%.

Intel ir viens no nedaudzajiem amerikāņu uzņēmumiem, kas spēj ražot augstas klases pusvadītājus plašā mērogā, taču uzņēmums ir atpalicis no globālajiem konkurentiem.

Valdības akciju iegāde Intel uzņēmumā ir saprātīga, ņemot vērā uzņēmuma galveno lomu pusvadītāju ražošanā ASV, sacīja Vincents Fernando no investīciju konsultāciju uzņēmuma Zero One.

Viņš teica, ka Vašingtonai ir nepieciešams, lai tādas kritiski svarīgas nozares kā mikroshēmu ražošana un aizsardzība nebūtu jāpaļaujas uz ārvalstu piegādātājiem.

Potenciālā grantu konvertēšana akcijās varētu sniegt Intel atbalstu, taču varētu radīt “nenoteiktību jebkuram uzņēmumam, kas jau piedalās federālajā grantu programmā vai apsver iespēju to darīt”.

Lai gan ASV valdība globālās finanšu krīzes laikā iegādājās daļu uzņēmumos, šis solis ir “ārkārtīgi neparasts”, sacīja Kevins Dž. Fokss no Jaunās Dienvidvelsas Universitātes Sidnejā.

Taču profesors Fokss uzsvēra, ka Intel nedraud nenovēršams sabrukums, un sacīja, ka daļēja valsts īpašumtiesības varētu apgrūtināt uzņēmuma efektīvu vadīšanu. Viņš piebilda, ka tas varētu arī atturēt citus uzņēmumus no valdības dotāciju pieņemšanas.

Šīs norises notika laikā, kad ASV mikroshēmu industrija atrodas Baltā nama intensīvas uzraudzības pakļautībā.

Pagājušajā nedēļā Nvidia un AMD vienojās maksāt ASV valdībai 15% no saviem ieņēmumiem Ķīnā kā daļu no vēl nebijuša darījuma, lai nodrošinātu eksporta licences uz Ķīnu.

Spread the love

Pievienot komentāru