Eiropas Centrālā banka nemainīja galveno noguldījumu likmi, saglabājot to 2% apmērā

Kā analītiķi plaši gaidīja, Eiropas Centrālā banka (ECB) ceturtdien nemainīja savu bāzes procentu likmi. Tas notiek laikā, kad eirozonas ekonomika uzrāda noturības pazīmes un inflācija joprojām ir tuvu ECB 2% mērķim.

Eiropas Centrālā banka ceturtdien pirmajā monetārās politikas sanāksmē pēc tam, kad Eiropas Savienība un ASV parakstīja tirdzniecības līgumu, saglabāja savu bāzes procentu likmi.

Banka saglabāja tā sauktās noguldījumu iespējas likmi 2% apmērā, kas ir procentu likme, ko bankas saņem, noguldot naudu centrālajā bankā uz nakti. Tas ir arī ECB galvenais instruments monetārās politikas ietekmēšanai.

Kopš jūnija, kad centrālā banka samazināja likmi par 25 bāzes punktiem, likme ir svārstījusies 2% līmenī, kas ir zemākais līmenis vairāk nekā divu gadu laikā. Pēc tam jūlija sanāksmē ECB atstāja instrumentu nemainīgu.

ECB kopš 2024. gada jūnija ir samazinājusi savu galveno procentu likmi kopumā astoņas reizes, samazinot to no rekordaugstā 4% līmeņa.

Abas pārējās likmes, kas attiecas uz galvenajām refinansēšanas operācijām un maržas aizdevumu iespēju, ceturtdien arī tika saglabātas nemainīgas – attiecīgi 2,15% un 2,40%.

Galveno refinansēšanas operāciju procentu likme ir likme, ko bankas maksā, aizņemoties naudu no ECB uz vienu nedēļu, savukārt maržas aizdevumu iespēja ir likme, ko bankas maksā, aizņemoties naudu no ECB uz nakti.

Analītiķi prognozēja, ka ECB ceturtdien atstās galvenās likmes nemainīgas, jo bloka ekonomika darbojas relatīvi labi un inflācija ir tuvu ECB 2% mērķim.

“Mēs esam labā situācijā, jo inflācija ir 2% apmērā. Taču mēs nekoncentrējamies uz datu punktiem. Mēs aplūkojam visu veidu datus,” pēc pēdējās Monetārās padomes sanāksmes sacīja ECB prezidente Kristīne Lagarda.

“Un mūsu mērķis ir vidēja termiņa inflācija, kas ir 2%. Tāpēc es saku, ka mēs esam labā situācijā, jo mūsu prognozes liecina par inflācijas stabilizāciju mērķa līmenī vidējā termiņā.”

Jaunākās ātrās aplēses liecināja, ka cenas augustā pieauga par 2,1% pēc 2% rādītājiem jūnijā un jūlijā.

Eirozonas ekonomiskās perspektīvas

Neskatoties uz Lagardas iedrošinošajiem vārdiem, bloks saskaras ar izaicinājumiem, tostarp atjaunotiem politiskajiem nemieriem Francijā, kas varētu ierobežot investīcijas nenoteiktības dēļ, kas aptumšo Eiropas Savienības otro lielāko ekonomiku.

Pēc ES un ASV tirdzniecības nolīguma noslēgšanas eirozonā ir lielāka skaidrība, taču ECB vēl jāizvērtē pakta reālā ietekme.

Lielākajai daļai ES uzņēmumu, kas ražo preces, kuras eksportē uz ASV, ir piemērots 15% tarifs precēm, ko tie pārdod, savukārt lielākā daļa ASV ražoto preču, ko importē ES, ir atbrīvotas no muitas nodokļiem.

“Tirdzniecības nolīgums ar ASV ir mazinājis dažus no sliktākajiem iespējamiem riskiem un tam vajadzētu likt pamatu mērenam aktivitātes uzlabojumam nākamajā gadā, jo uzņēmumiem beidzot ir lielāka skaidrība par savu uzņēmējdarbības perspektīvu,” analīzē norādīja Angels Talavera, Oxford Economics Eiropas makroekonomikas vadītājs.

“Taču, tā kā nenoteiktība joprojām ir ļoti augsta, vāja eksporta un investīciju izaugsme turpinās ietekmēt tuvāko perspektīvu.”

Oxford Economics eksperti prognozē, ka eirozonas izaugsme tuvākajā laikā saglabāsies blāva, ko kavēs vājāks globālais pieprasījums un nenoteiktība. Viņi prognozē 0,8 % izaugsmi eirozonā 2026. gadā, savukārt inflācija nākamgad, domājams, nokritīsies zem 2 %.

Oxford Economics paredz, ka ECB decembrī vēl vienu reizi samazinās budžeta deficītu, “taču pastāv saprātīga iespēja, ka tas paliks nemainīgs”, teikts viņu analīzē.