ASV prezidents Donalds Tramps maijā plāno doties uz Ķīnu, lai tiktos ar Sji Dzjiņpinu. Šī būs viņa pirmā vizīte šajā valstī pēdējo astoņu gadu laikā.
Tikšanās tiek gaidīta ar lielu interesi, jo pēdējais gads starp abām lielvarām ir bijis saspīlēts un pilns ar savstarpējiem tirdzniecības ierobežojumiem. Lai gan situācija joprojām ir sarežģīta, abas puses tagad mēģina pāriet no asiem strīdiem uz sarunām un spriedzes mazināšanu.
Plāni par abu prezidentu samitu tika kalti jau kādu laiku, taču vizīte uz Pekinu tika pārcelta uz maija vidu. Viens no galvenajiem iemesliem šim kavējumam ir pašlaik notiekošais karš Irānā, kas prasa lielu Vašingtonas uzmanību. Neskatoties uz to, sagatavošanās darbi turpinās. Parīzē nesen tikās augsta ranga finanšu un tirdzniecības amatpersonas no abām pusēm, un šīs sarunas tika raksturotas kā konstruktīvas.
Situāciju gan joprojām ietekmē jaunas izmeklēšanas. ASV martā sāka pārbaudes par negodīgu tirdzniecības praksi dažās Ķīnas rūpniecības nozarēs, uz ko Pekina uzreiz atbildēja ar savām pretizmeklēšanām. Tajā pašā laikā ASV Augstākā tiesa februārī noraidīja Trampa globālo tarifu režīmu, taču prezidents skaidri lika saprast, ka viņš joprojām plāno izmantot muitas nodokļus kā instrumentu savu mērķu sasniegšanai.
Kā mainījusies Ķīnas stratēģija
Interesanti dati parādījās šī gada sākumā – Ķīna 2025. gadu noslēdza ar rekordlielu tirdzniecības pārpalikumu. Tas izdevās, pateicoties tam, ka valsts savlaicīgi pārorientēja savu eksportu. Tā kā pārdošanas apjomi uz ASV strauji kritās, Ķīnas uzņēmumi vairāk pievērsās Dienvidaustrumāzijas, Āfrikas un Latīņamerikas tirgiem. Tas ļāva valsts ekonomikai palikt stabilai pat laikā, kad attiecības ar Vašingtonu kļuva arvien vēsākas.
Vēl viens nozīmīgs solis no Pekinas puses bija stingrāka kontrole pār kritiski svarīgiem derīgajiem izrakteņiem. Pagājušā gada oktobrī Ķīna paplašināja eksporta ierobežojumus retzemju elementiem, kas ir nepieciešami modernajām tehnoloģijām. Tas bija skaidrs mājiens Rietumiem par Ķīnas dominējošo stāvokli šajā jomā, īpaši laikā, kad ASV ieviesa jaunus nodokļus un ierobežojumus programmatūras eksportam.
Pamiera un strīdu cikls
Atskatoties uz 2025. gadu, redzams, ka attiecības ir bijušas kā amerikāņu kalniņi. Pēc tam, kad Tramps atgriezās amatā ar jauniem tarifiem visām precēm, sākās īsts “muitas nodokļu karš”. Abas valstis sacentās, kura noteiks augstākus nodokļus, vietām tiem pārsniedzot pat 100 procentu robežu. Cieta ne tikai ražotāji, bet arī kuģniecības nozare abās pusēs.
Tomēr gada vidū parādījās pirmie cerību stari. Pēc tikšanās Dienvidkorejā abas puses vienojās par pamieru. ASV piekrita nedaudz samazināt tarifus, savukārt Ķīna solīja cīnīties pret nelegālo fentanila tirdzniecību un atkal sākt pirkt Amerikas sojas pupiņas. Tāpat tika panākta vienošanās par tehnoloģiju jomu – ASV sāka izsniegt licences uzņēmumam “Nvidia”, lai tas varētu sūtīt savas mākslīgā intelekta mikroshēmas uz Ķīnu.
Kas sagaidāms turpmāk
Gaidāmā tikšanās maijā būs tests tam, vai pagājušā gada rudenī panāktā vienošanās joprojām ir spēkā. Pieredze rāda, ka šādas vienošanās mēdz būt trauslas – reizēm pietiek ar vienu paziņojumu, lai tiktu atjaunoti vecie ierobežojumi. Gan Vašingtonā, gan Pekinā apzinās, ka pilnīga ekonomiskā atdalīšanās būtu pārāk dārga abām pusēm, tāpēc tagad galvenais uzsvars tiek likts uz tā saukto “saspīlējuma pārvaldību”.
Investori un analītiķi visā pasaulē uzmanīgi sekos līdzi sarunām par tādām nozarēm kā aviācijas dzinēji, ķīmiskās vielas un digitālās platformas, piemēram, TikTok. Kārtējais pamiera pagarinājums vai jauni lēmumi par izejvielu piegādēm var būtiski ietekmēt globālo ekonomiku tuvākajos gados. Pašlaik galvenais uzdevums ir atrast kopīgu valodu vismaz tajos jautājumos, kur abu valstu intereses sakrīt, lai izvairītos no jauna un vēl smagāka tirdzniecības kara viļņa.