“Katram gadās kļūdīties. Rodas apstākļi, kuros esi pārkāpis, esi spiests pārkāpt, bet tie ir atsevišķi gadījumi. Tās nav tādas ikdienas prakses.
Savukārt ir šī mazā satiksmes dalībnieku grupa, kura faktiski pati nespēj sevi disciplinēt, kurai dažādu iemeslu dēļ bieži vien ir šo personu prātu pamatoti argumenti – vai kāds cits ir traucējis, ir jāsteidzas.
Ir ļoti daudz un dažādu iemeslu, kādēļ persona atļaujas pārkāpt un faktiski apdraudēt citus ceļa satiksmes dalībniekus.
Uz tādiem sodi nestrādā
Tas, ko mēs secinām, šie ietekmēšanas līdzekļi ir radīti cilvēkam, kurš spēj sevi kontrolēt. Viņi faktiski uz šo īpašo grupu nestrādā.”
Vēl viens raksturojums šiem regulārajiem pārkāpējiem ir šāds – pārsvarā tie ir vīrieši vecumā no 18-34 gadiem.
Tagad domnīcā sākušās diskusijas par to, kā panākt, lai tomēr viņus ierobežotu. Izskanējuši arī ierosinājumi. Tiesa, tie visi pagaidām ir tikai minējumi.
“Punktu skaitu, ko jūs par katru pārkāpumu iegūstat, ir jāpalielina, vai arī visi šie vadītāji, kuri nespēj sevi disciplinēt un kuri nonāk tajā grupā, kuri būtiski apdraud ceļu satiksmes drošību kopumā, faktiski obligātā kārtā būtu jāsūta uz braukšanas korekcijas grupām mainīt savu uzvedību. Tas, ko mēs redzam – soda nauda, kura tiek maksāta par katru pārkāpumu, savu mērķi nesasniedz,”
Citi risinājumi
Ir arī citi risinājumi, kuri izskanējuši ekspertu domnīcā.
“Ne vienmēr naudas sods vai soda samaksāšana naudā ir tas labākais veids, kā trāpīt un kā vērsties pret šo personu, lai viņa sevi disciplinē. Ir pietiekami daudz jomu, arī Latvijā viena no tādām. Piemērs, kur par noteiktu saistību neizpildi pret jums vēršas ar citām administratīvām metodēm, kaut vai par uzturu līdzekļu nemaksāšanu.
Ja nepildāt saistības pret bērniem, tad faktiski valsts jums liedz iespēju iegādāties ieročus, nodarboties ar medībām. Ir dažādi administratīvi instrumenti, kurus varētu attīstīt.”
Jānis Vanks ir drošas braukšanas skolas direktors, pie viņa uz obligātām apmācībām tiek nosūtītas tās personas, kuras ir ieguvušas vismaz astoņus soda punktus. Katru mēnesi tie ir no 20 līdz pat 40 autovadītājiem. Viņš uzskata, ka par labu nāktu arī soda naudas būtiska palielināšana.
“Ja tiešām cilvēks pārkāpj, tie pārkāpumi ir fiksēti, varbūt tiešām uztaisīt kaut kādu “trepi” jeb, ja viens un tas pats pārkāpums tiek izdarīts atkārtoti, šie sodi divkāršojas, trīskāršojas, desmitkāršojas.
Tas nozīmē, ka tev ar pirmo mācību nepietika, kad tika uzlikts sods, to regulāri pārkāp un atkārto.”
Eksperti arī uzskata – satiksmes noteikumi un uzvedība uz ceļa jāsāk mācīt jau skolā. “Bērni ir jāizglīto, jāstāsta tiem par satiksmes drošību kā tādu – tiem riskiem, tām lietām, kas var notikt, piedaloties satiksmē. Man liekas, ka tas vienkārši ir tāds audzināšanas jautājums.
Protams, bērni arī kopē vecākus. Tad ir, kāds mēs esam kā vecāks, kāds esam piemērs saviem bērniem, vedot viņus automašīnā. Kā mēs paši uzvedamies pie stūres,” saka Jānis Vanks.
Pēc Ceļu satiksmes drošības direkcijas datiem, Latvijā kopā ir vairāk kā 873 000 autovadītāji. Vairums no viņiem ir vai nu bez soda punktiem, vai arī tie ir daži, taču pārkāpēju dēļ avāriju un bojā gājušo skaits Latvijā ir ļoti liels.
Avots: ReTV