ASV IKP otrajā ceturksnī uzrāda 3,8% pieaugumu, kas ir dramatisks uzlabojums

Valdība ziņoja, ka ASV ekonomika no aprīļa līdz jūnijam pieauga par pārsteidzošiem 3,8%, ievērojami uzlabojot iepriekšējo otrā ceturkšņa izaugsmes aplēsi.

ASV iekšzemes kopprodukts — valsts preču un pakalpojumu produkcija — pavasarī atguvās pēc 0,6% krituma pirmajā ceturksnī, ko izraisīja prezidenta Donalda Trampa tirdzniecības konfliktu sekas, ceturtdien paziņoja Tirdzniecības departaments. Iepriekš departaments bija lēsis, ka otrā ceturkšņa izaugsme būs 3,3 %.

Pirmā ceturkšņa IKP kritums, kas ir pirmais ASV ekonomikas kritums trīs gadu laikā, galvenokārt bija saistīts ar importa pieaugumu, kas tiek atskaitīts no IKP, jo uzņēmumi steidzās ievest ārvalstu preces, pirms Tramps varēja tām noteikt plašus nodokļus. Šī tendence otrajā ceturksnī mainījās, kā paredzēts: imports samazinājās par 29,3 %, palielinot izaugsmi no aprīļa līdz jūnijam par vairāk nekā 5 procentpunktiem.

Patērētāju izdevumi pieauga par 2,5 %, salīdzinot ar 0,6 % pirmajā ceturksnī un krietni virs 1,6 %, ko valdība iepriekš lēsa.

Kopš atgriešanās Baltajā namā Tramps ir atcēlis gadu desmitiem ilgo ASV politiku, kas atbalstīja brīvāku tirdzniecību. Viņš ir ieviesis divciparu nodokļus — tarifus — importam no gandrīz visām pasaules valstīm un tarifus piemērojis arī konkrētiem produktiem, tostarp tēraudam, alumīnijam un automašīnām.

Tramps uzskata tarifus par veidu, kā aizsargāt Amerikas rūpniecību, piesaistīt rūpnīcas atpakaļ uz Amerikas Savienotajām Valstīm un palīdzēt apmaksāt milzīgos nodokļu samazinājumus, ko viņš parakstīja likumā, ko viņš pieņēma 4. jūlijā.

Taču vadošie ekonomisti, kuru uzskatus Tramps un viņa padomnieki noraida, apgalvo, ka viņa tarifi kaitēs ekonomikai, paaugstinot izmaksas un padarot aizsargātos ASV uzņēmumus mazāk efektīvus.

Viņi norāda, ka tarifus maksā importētāji Amerikas Savienotajās Valstīs, kuri cenšas novirzīt izmaksas uz saviem klientiem, izmantojot augstākas cenas. Tāpēc tarifi var būt inflāciju veicinoši, lai gan to ietekme uz cenām līdz šim ir bijusi neliela.

Neparedzamais veids, kā Tramps ir ieviesis tarifus — paziņojot un apturot tos, pēc tam nākot klajā ar jauniem —, ir atstājis uzņēmumus neizpratnē, veicinot strauju darbā pieņemšanas palēnināšanos.

No 2021. līdz 2023. gadam Amerikas Savienotajās Valstīs, ekonomikai atgūstoties no COVID-19 ierobežojumiem, tika radītas iespaidīgas 400 000 darbavietu mēnesī. Kopš tā laika darbā pieņemšana ir apstājusies, daļēji tirdzniecības politikas nenoteiktības dēļ un daļēji Federālo rezervju inflācijas apkarošanas iestāžu 11 procentu likmju paaugstināšanas ilgstošās ietekmes dēļ 2022. un 2023. gadā.

Saskaņā ar Darba departamenta pārskatītajiem datiem, kas tika publicēti šī mēneša sākumā, ekonomikā tika radītas par 911 000 mazāk darbavietu nekā sākotnēji ziņots gadā, kas beidzās martā.

Tas nozīmēja, ka darba devēji šajā periodā mēnesī pievienoja vidēji mazāk nekā 71 000 jaunu darbavietu, nevis sākotnēji ziņotās 147 000. Kopš marta darbavietu radīšana ir palēninājusies vēl vairāk — līdz vidēji 53 000 mēnesī.

Paredzams, ka 3. oktobrī Darba departaments ziņos, ka septembrī darba devēji pievienoja tikai 43 000 darbavietu, lai gan bezdarba līmenis, visticamāk, saglabājās zems — 4,3%, liecina datu uzņēmuma FactSet aptaujāto prognozētāju dati.

Cenšoties stiprināt darba tirgu, FED pagājušajā nedēļā pirmo reizi kopš decembra samazināja savu bāzes procentu likmi.

Ceturtdienas IKP ziņojums bija Tirdzniecības departamenta trešais un pēdējais ieskats otrā ceturkšņa ekonomikas izaugsmē. Sākotnējo jūlija-septembra izaugsmes aplēsi tā publicēs 30. oktobrī.

Datu uzņēmuma FactSet aptaujātie prognozētāji pašlaik paredz, ka IKP izaugsme trešajā ceturksnī palēnināsies līdz tikai 1,5% gada tempam.