Kopš atgriešanās amatā janvārī Tramps ir paaugstinājis tarifus visām no Ķīnas importētajām precēm par 20%, kā arī Kanādas un Meksikas ražojumiem piemērojis 25% nodokļus.
Prezidents saka, ka vēlas piespiest šīs valstis darīt vairāk, lai apturētu nelegālo vielu un migrantu plūsmas uz Ameriku, atgrieztu ASV vairāk ražošanas un novērstu to, ko viņš uzskata par negodīgu tirdzniecības nelīdzsvarotību.
Taču nodokļi ir daudz plašāki nekā iepriekšējā reizē, kad tie tika pakāpeniski ieviesti un daudziem produktiem tika piešķirti atbrīvojumi.
Tādām precēm kā viedtālruņi, galddatori un planšetdatori tagad pirmo reizi tiek piemēroti tarifi, savukārt citām precēm ir pieauguši nodokļi.
“ASV importētājiem ir jāmaksā šie nodokļi, nevis eksportētājiem,” saka Eds Brzitva, viceprezidents Patērētāju tehnoloģiju asociācijā (CTA), Ziemeļamerikas tirdzniecības organizācijā, kas pārstāv vairāk nekā 1200 tehnoloģiju uzņēmumus. “Cietīs amerikāņu uzņēmumi un patērētāji.”
Saskaņā ar oficiālajiem datiem Ķīna joprojām ir lielākā elektronisko produktu piegādātāja ASV, un 2023. gadā imports sasniedza 146 miljardus USD.
Tikmēr 87% ASV videospēļu konsoļu importa tajā gadā bija no Ķīnas, 78% viedtālruņu, 79% klēpjdatoru un planšetdatoru un divas trešdaļas monitoru, norāda CTA.
Lai gan daudzi amerikāņu uzņēmumi, piemēram, Austere, ir dažādojuši piegādes ķēdes prom no Ķīnas kopš Trampa pirmā pilnvaru termiņa, tādas valstis kā Taizeme, Taivāna un Vjetnama joprojām nepiedāvā tādas pašas ražošanas iespējas un zināšanas.
“Jā, Apple tagad ražo dažus iPhone tālruņus Indijā, un [Taivānas mikroshēmu ražotājs] TSMC ir paplašinājis savu darbību Arizonā,” saka Mērija Lovlija, Vašingtonas Pētersona institūta vecākā līdzstrādniece. “Taču Ķīna joprojām ir milzīga piegādes ķēdes daļa. Attiecības ar jauniem piegādātājiem veido laiku, un to attīstība ir dārga.”
Pētījumi liecina, ka uzņēmumi lielu daļu tarifu izmaksu uzliek, paaugstinot cenas. Šī mēneša sākumā Korijs Berijs, ASV elektronikas mazumtirgotāja Best Buy boss, sacīja, ka “lielākā daļa” jauno tarifu “iespējams, tiks nodoti patērētājiem”, jo nozares pārdevējiem ir tik mazas peļņas normas.
Februārī Taivānas uzņēmums Acer paziņoja, ka tā klēpjdatoru cena, visticamāk, pieaugs par 10%, pamatojoties uz Ķīnai tajā laikā spēkā esošajām 10% nodevām, savukārt ASV grupa HP brīdināja, ka tarifu dēļ tās peļņa būs mazāka.
Trampa pirmajā pilnvaru termiņā tādi uzņēmumi kā Apple veiksmīgi nodrošināja atbrīvojumus produktiem, un mēs, iespējams, vēl redzēsim izņēmumus.
Eksperti uzskata, ka Tramps uzskata tarifus par sarunu taktiku un varētu tos atvieglot, ja viņš otra puse piekāpsies. Viņš to darīja, kad Ķīna piekrita pirkt vairāk amerikāņu preču 2020. gadā noslēgtajā darījumā. Bažas par ASV ekonomikas lejupslīdi var likt viņam mainīt kursu.
Tomēr pagaidām šķiet, ka spriedze saasināsies. Ķīna, Meksika un Kanāda ir apņēmušās atriebties pret tām uzliktajām ASV nodevām, un šonedēļ Tramps draudēja dubultot tarifus Kanādas tēraudam un alumīnijam, lai pēdējā brīdī atkāptos.
Viņš plāno drīzumā noteikt “savstarpējus tarifus” pārējai pasaulei un kampaņas laikā draudēja ar tarifu paaugstināšanu Ķīnas precēm līdz pat 60%.
Pastāv risks, ka tas varētu paaugstināt tehnoloģiju preču cenas visā pasaulē, ja Ķīna būs spiesta pārcelt ražošanu uz valstīm, kur darbaspēka izmaksas ir augstākas. Turklāt valstis var atvairīt tarifus importētajām ASV tehnoloģijām.