3. Tu zini kā izsaukt līdzjūtību citos cilvēkus, kā likt viņiem just vainu un kaunu tavā priekšā. Tu to izmanto, atgādinot par to, ko attiecīgais cilvēks ir tev parādā, tu viņu kaunini un izsaki pārmetumus.
“Nu kā tu ar to dzīvosi?”, “Pēc visa tā, ko es tavā labā darīju, tāda ir tava atbildes. Bet es domāju, ka mēs esam draugi” – šīs un vēl citas līdzīgas frāzes tev ir norma. Patiesībā tev patiešām ir vienalga, cik grūti cilvēkam ir atbildēt uz tavām prasībām un ko nākas upurēt, lai tu iegūto vēlamo.
4. Citu cilvēku ciešanas tev nav interesantas un neizraisa līdzjūtību. Cilvēki tev līdzās var raudāt, skumt, uzskatāmi netikt galā ar lietām, bet tu tikai paraustīsi plecus. Izņēmums būs tajos gadījumos, kad tev kaut ko no viņiem vajag.
Lasi arī: Ukraiņi noskaidrojuši ko Krievijas armija dara ar tiem karavīriem, kas atsakās karot Ukrainā
Tad tu atradīsi īstos vārdus ko teikt. Visiem pārējiem tu veltīsi tādas frāzes kā šīs: “Neredzu problēmas”, “te nav laika puņkoties”, “vai tiešām nevar sevi saņemt rokās un savākties?” – lūk, tas ir viss, ko dzirdēs cilvēks, kam ir nepieciešama palīdzība.