Mana meita sāka runāt diezgan agri. Bet nepazīstami cilvēki ar grūtībām saprata, ko tieši viņa grib pateikt, bet reiz viena no frāzēm lika raudāt aiz smiekliem visam autobusam.
Drīz pēc Lieldienām vīrs aizbrauca komandējumā. Tā kā man nav autovadītāja tiesības, tad uz piemiņas dievkalpojumu nācās doties ar sabiedrisko transportu, turklāt kopā ar bērnu.
Domāju, meita man jau pieaugusi (tad viņai bija četri gadiņi), ar audzināšanu viss norit labi.
Sagaidījušas autobusu, iekāpām salonā un ieņēmām divas brīvas sēdvietas. Lai cik tas dīvaini arī nebūtu, bet cilvēku bija maz.
Bet jau pēc dažām pieturām cilvēki autobusā bija tik daudz, ka īsti pat nevarēja pakustēties. Vēl pēc pāris minūtēm autobusā ar grūtībām iekāpa veca kundze, ar diviem spieķiem, lielām brillēm un drebošām rokām.
Šķir nākošo lapu un lasi turpinājumu
[…] LASI VĒL: Četrgadīga meitenīte autobusā atdeva savu vietu vecai kundzei: no smiekliem raudāja viss autobu… […]