Straujais vēstuļu apjoma kritums lielā mērā ir saistīts ar digitalizāciju, un PostNord martā paziņoja, ka gada beigās pārtrauks vēstuļu pakalpojumus. Tas pārtrauks četrus gadsimtus ilgu vēstuļu piegādi, ko veica valsts uzņēmums.
Tiek atlaista trešdaļa darbinieku, jo tiek likvidētas 2200 amata vietas zaudējumus nesošajā vēstuļu nodaļā. Tā vietā uzņēmums koncentrēsies uz savu ienesīgo sūtījumu biznesu, radot 700 jaunas vakances.
“Dāņi vairs gandrīz nesaņem vēstules. Tas samazinās jau gadiem ilgi,” saka Kims Pedersens, PostNord Denmark vadītājs. “Viņi vidēji saņem vienu vēstuli mēnesī, tas nav daudz.”
“Gluži pretēji, dāņiem patīk iepirkties tiešsaistē,” viņš piebilst. “Globālā e-komercija ievērojami pieaug, un mēs virzāmies līdzi tai.”
Pirms piecpadsmit gadiem PostNord pārvaldīja vairākas milzīgas vēstuļu šķirošanas iekārtas, bet tagad ir tikai viena Kopenhāgenas rietumu nomalē.
Kopš 2000. gada uzņēmuma apstrādāto vēstuļu apjoms ir samazinājies par vairāk nekā 90%, no aptuveni 1,4 miljardiem līdz 110 miljoniem pagājušajā gadā, un tas turpina strauji kristies.
Tā kā PostNord gatavojas pārtraukt vēstuļu piegādi, no Dānijas ielām tiek noņemtas 1500 sarkanās pastkastītes. Tomēr šķiet, ka tikai daži galvaspilsētas iedzīvotāji tās daudz izmanto.
No e-pasta un bezskaidras naudas mobilajiem maksājumiem līdz digitālajām veselības kartēm, ko var pārnēsāt viedtālrunī, Dānijā ir lietotne gandrīz visam, un saskaņā ar ESAO 2023. gada digitālās valdības indeksu tā ir viena no pasaules digitalizētākajām valstīm, otrajā vietā aiz Dienvidkorejas.
Dānijas valdība ir pieņēmusi politiku “digitāls pēc noklusējuma”, un vairāk nekā desmit gadus sarakste ar sabiedrību ir notikusi elektroniski.
Arī vēstules nosūtīšanas augstās izmaksas Dānijā ir viens no faktoriem, kas veicina tās lejupslīdi.
2024.gadā jauns likums atvēra pasta tirgu privātajai konkurencei un atcēla tā atbrīvojumu no valsts 25 % PVN likmes, tāpēc PostNord pastmarkas cena pieauga līdz 29 Dānijas kronām (4,55 USD) par vēstuli.
Lielais nosūtīto vēstuļu skaita kritums ir atkārtojies visā Eiropā, saka pasta nozares eksperte Heizela Kinga, žurnāla Parcel and Postal Technology International redaktore.
“Vēstuļu skaits visā Eiropā ir samazinājies gadiem ilgi,” viņa saka. “Es domāju, ka PostNord lēmums atspoguļo to, kā ir attīstījies viss tirgus un kā mainās patērētājs.”
Saskaņā ar konsultāciju firmas McKinsey ziņojumu fiziskā pasta apjoms ir samazinājies par 30% vai vairāk no tā vēsturiskā maksimuma visos lielākajos pasaules tirgos.
Eiropā Vācijā un Šveicē vēstuļu skaita kritums ir bijis vislēnākais, saka pētījuma līdzautors Florians Neihauss. “Tur tas ir tikai 40%, bet visi pārējie novēro aptuveni 50 līdz 70% kritumu [kopš 2008. gada].”
Līdzīga tendence ir vērojama arī ASV, kur pasta sūtījumu skaits ir samazinājies par 46%.
Martā Vācijas Deutsche Post paziņoja, ka atlaiž 8000 darbavietu, savukārt izmaksu samazināšanas centieni Apvienotās Karalistes 500 gadus vecajā Royal Mail paredz samazināt otrās klases vēstuļu piegādi līdz tikai katrai otrajai darba dienai, kā arī samazināti pirmās klases piegādes laika mērķi.
Dānijā vēstuļu piegāde faktiski nebeigsies. Tā vietā privātais piegādes uzņēmums DAO aizpildīs robu ar savu valsts mēroga pakalpojumu.