Eirozonas ekonomika 2025. gada pirmajā ceturksnī uzrādīja labākus rezultātus, nekā gaidīts, un izaugsmi lielā mērā noteica investīcijas un eksports, pastiprinot cerības, ka Eiropas Centrālā banka (ECB) pieņems piesardzīgāku pieeju turpmākiem likmju samazinājumiem.
Iekšzemes kopprodukts (IKP) eirozonā salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni palielinājās par 0,6%, atzīmējot jau piekto kāpuma ceturksni pēc kārtas, liecina piektdien publiskotā Eurostat trešā aplēse.
Šis skaitlis atspoguļo augšupejošu korekciju no iepriekšējās 0,3% aplēses un iezīmē augstāko ceturkšņa pieauguma tempu kopš 2022. gada trešā ceturkšņa. Arī Eiropas Savienībā kopumā ekonomika pirmajā ceturksnī pieauga par 0,6%.
Gada griezumā 2025. gada pirmajā ceturksnī IKP pieauga par 1,5% eirozonā un par 1,6% visā Eiropas Savienībā. Tas notika pēc ceturkšņa pieauguma 0,3% eirozonā un 0,4% ES 2024. gada pēdējā ceturksnī.
No dalībvalstīm nozīmīgākais ceturkšņa IKP pieaugums reģistrēts Īrijā, pieaugot par 9,7%, kam seko Malta (+2,1%) un Kipra (+1,3%). No otras puses, vislielākie samazinājumi tika novēroti Luksemburgā (-1,0%), Slovēnijā (-0,8%), kā arī Dānijā un Portugālē (katra -0,5%).
Investīcijas un eksports veicina izaugsmi
Mājsaimniecību galapatēriņa izdevumi pieauga par 0.2% gan eirozonā, gan ES, kas ir samazinājums salīdzinājumā ar 0.5% un 0.6% pieaugumu, kas reģistrēts attiecīgi iepriekšējā ceturksnī. Valdības galapatēriņa izdevumi eirozonā saglabājās stabili, bet ES samazinājās par 0,1% pēc attiecīgi pieauguma par 0,4% un 0,5% 2024. gada ceturtajā ceturksnī.
Bruto pamatkapitāla veidošana uzrādīja spēcīgu pieaugumu, pieaugot par 1.8% gan eirozonā, gan ES, iezīmējot ievērojamu paātrinājumu salīdzinājumā ar iepriekšējiem kāpumiem (0.7% un 0.6%).
Arī eksports palielinājās par 1,9% eiro zonā un par 1,6% ES pēc neliela pieauguma 0,0% un 0,1% apmērā iepriekšējā ceturksnī. Tikmēr imports abos reģionos pieauga par 1,4%, atgūstoties no iepriekšējā periodā novērotā 0,1% krituma.
ECB uz likmju samazināšanu raugās piesardzīgi
Par labākiem ekonomikas rādītājiem tika ziņots tikai vienu dienu pēc tam, kad ECB paziņoja par astoto procentu likmes samazināšanu pašreizējā ciklā, samazinot noguldījumu iespējas likmi par 25 bāzes punktiem līdz 2%.
Tomēr preses konferences laikā ECB prezidente Kristīne Lagarda norādīja uz piesardzību, atkārtoti apstiprinot, ka Padome ir “labā pozīcijā”, lai risinātu valdošās neskaidrības.
ECB makroekonomiskās iespēju aplēses salīdzinājumā ar martu lielākoties nemainījās. Paredzams, ka reālais IKP 2025. gadā pieaugs par 0,9%, 2026. gadā – par 1,1%, bet 2027. gadā – par 1,3%. Tikmēr tiek prognozēts, ka kopējā inflācija 2025. gadā būs vidēji 2,0%, 2026. gadā samazināsies līdz 1,6% un 2027. gadā atgriezīsies pie 2,0 %.
Nodarbinātība saskata nelielu pieaugumu, mazumtirdzniecības apjoms pieaug
Atsevišķā izlaidumā Eurostat ziņoja par nodarbināto personu skaita pieaugumu eiro zonā salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni par 0.2%, kas ir nedaudz samazināts salīdzinājumā ar iepriekšējo 0.3% aplēsi.
Nodarbinātība ES saglabājās stabila. 2025. gada pirmajā ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu nodarbinātība palielinājās par 0,7% eirozonā un par 0,4% ES.
Aprīļa sezonāli izlīdzinātais mazumtirdzniecības apjoms salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi eirozonā nedaudz pieauga par 0,1%, bet ES par 0,7%, kas liecina par patēriņa tendencēm 2. ceturksnī.