ES jaunā sankciju kārtā vēršas pret Krievijas sašķidrināto dabasgāzi (LNG), bankām, kriptovalūtām un “ēnu floti”

Jaunā ES sankciju pakete tiek ieviesta laikā, kad Donalds Tramps izdara intensīvu spiedienu pārtraukt visus Krievijas enerģijas iepirkumus.

Eiropas Komisija ir atklājusi jaunu sankciju kārtu pret Krieviju tieši laikā, kad valsts pastiprina dronu un raķešu uzbrukumus pret Ukrainu, un Vladimirs Putins ignorē aicinājumus sēsties pie sarunu galda.

Priekšlikums, ko piektdien iesniedza prezidente Urzula fon der Leiena, ir vērsts pret bankām, 118 kuģiem no “ēnu flotes” un pirmo reizi pret kriptovalūtu platformām, kuras Maskava izmanto, lai legalizētu darījumus globālajā finanšu tirgū.

Ja dalībvalstis to apstiprinās, tā būs 19. sankciju pakete kopš 2022. gada februāra. Diskusijas starp vēstniekiem jau notiek, ņemot vērā steidzamības sajūtu, ko izraisījuši nesenie Polijas un Rumānijas gaisa telpas pārkāpumi.

“Pēdējā mēneša laikā Krievija ir pilnībā parādījusi savu nicinājumu pret diplomātiju un starptautiskajām tiesībām,” video vēstījumā sacīja fon der Leiena. “Mēs turpināsim izmantot visus mūsu rīcībā esošos instrumentus, lai izbeigtu šo nežēlīgo karu.”

Visievērojamākais ir tas, ka plāns paredz paātrinātu pakāpenisku Krievijas fosilā kurināmā importa pārtraukšanu no ES, kas pagājušajā gadā sasniedza aptuveni 21,9 miljardus eiro.

Pavasarī Brisele bija izstrādājusi vērienīgu ceļvedi, lai ne vēlāk kā līdz 2027. gada beigām pilnībā izbeigtu visus šos iepirkumus.

Taču pēdējās nedēļās ASV prezidents Donalds Tramps publiski aicināja eiropiešus nekavējoties pārtraukt enerģētikas saites ar Maskavu kā nosacījumu, lai viņš varētu noteikt “lielas sankcijas” pret Krieviju, kas ir izšķirošs solis, ko viņš līdz šim ir atteicies spert.

“Krievijas naftas iepirkšana dažu cilvēku vidū ir bijusi šokējoša! Tā ievērojami vājina jūsu sarunu pozīcijas un ietekmi attiecībā uz Krieviju,” sestdien teica Tramps atklātā vēstulē “visām NATO valstīm un pasaulei”.

“Jebkurā gadījumā esmu gatavs ‘iet’, kad jūs būsiet. Tikai sakiet, kad?”

Dažas dienas vēlāk Tramps divkāršoja savu vēstījumu valsts vizītes laikā Apvienotajā Karalistē.

“Esmu gatavs darīt citas lietas, bet ne tad, kad cilvēki, par kuriem es cīnos, pērk naftu no Krievijas,” sacīja Tramps.

Atbildot uz to, Komisija ir ierosinājusi pārtraukt visus Krievijas sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) iepirkumus gadu iepriekš, līdz 2027. gada 1. janvārim, un vērsties pret naftas pārstrādes rūpnīcām, naftas tirgotājiem un naftas ķīmijas uzņēmumiem, kas iepērk Krievijas naftu, pārkāpjot Rietumu sankcijas.

Rosneft un Gazprom Neft, divi vadošie Krievijas naftas piegādātāji, tiktu pakļauti “pilnīgam darījumu aizliegumam”.

“Krievijas militāro ekonomiku uztur ieņēmumi no fosilā kurināmā. Mēs vēlamies samazināt šos ieņēmumus,” sacīja fon der Leiena. “Ir pienācis laiks aizgriezt krānu.”

Fon der Leienas tieši nepieminēja juridisko atbrīvojumu, kas ļauj Ungārijai un Slovākijai turpināt Krievijas jēlnaftas iepirkumus caur “Družba” cauruļvadu. “Družba” izņēmums ir spēkā kopš 2022. gada vidus un nekad nav pārskatīts.

Kopš Trampa atkārtotās ievēlēšanas Ungārija un Slovākija ir pievienojušās Baltā nama politikai. Tomēr jaunākās ASV prezidenta prasības ir piespiedušas tās atzīt savu ilgstošo atkarību no Maskavas.

Nav skaidrs, kādu nostāju valstis ieņems attiecībā uz Komisijas priekšlikumu. Gan Ungārija, gan Slovākija ir pazīstamas ar veto tiesību izmantošanu, lai iegūtu koncesijas.

Papildus enerģētikai un banku pakalpojumiem, fon der Leienas plāns paredz arī jaunus ierobežojumus divējāda lietojuma preču un vienību eksportam ārpus Krievijas, kas palīdz izvairīties no sankcijām, tostarp dažām Ķīnā, ko Brisele uzskata par “galveno iebrukumu veicinātāju”.

Kā jau plaši gaidīts, 19. paketē nav nekā līdzīga 50–100 % tarifiem Ķīnai, ko Tramps bija pieprasījis savā atklātajā vēstulē NATO sabiedrotajiem.

“Mūsu ekonomiskā analīze ir skaidra: mūsu sankcijas nopietni ietekmē Krievijas ekonomiku,” savā paziņojumā sacīja fon der Leiena. “Krievijas pārkarsētā ekonomika tuvojas savai robežai.”