Ķīnai piederošais Volvo Cars samazina 3000 darba vietu

Zviedrijā bāzētais automašīnu ražotājs Volvo Cars paziņojis, ka izmaksu samazināšanas pasākumu ietvaros atcels aptuveni 3000 darbavietu.

Uzņēmums norāda, ka atlaišana galvenokārt ietekmēs biroju amatus Zviedrijā, kas pārstāv aptuveni 15% no tās “balto apkaklīšu” darbaspēka.

Pagājušajā mēnesī Volvo Cars, kas pieder Ķīnas grupai Geely Holding, paziņoja par 18 miljardu Zviedrijas kronu (1,9 miljardu ASV dolāru) “rīcības plānu” uzņēmuma sakārtošanai.

Globālā automobiļu rūpniecība saskaras ar vairākiem lieliem izaicinājumiem, tostarp ASV prezidenta Donalda Trampa 25% tarifiem importētajām automašīnām, augstākām materiālu izmaksām un lēnāku pārdošanu Eiropā.

Volvo Cars izpilddirektors Hokans Samuelsons kā iemeslu atlaišanai norādīja “izaicinošo periodu”, ar ko saskaras nozare kopumā.

“Šodien paziņotās darbības ir bijuši smagi lēmumi, taču tie ir svarīgi soļi, veidojot spēcīgāku un vēl izturīgāku Volvo Cars,” teikts viņa paziņojumā.

Šī mēneša sākumā uzņēmums paziņoja, ka tā globālie pārdošanas apjomi aprīlī samazinājās par 11%, salīdzinot ar to pašu periodu pagājušajā gadā.

Volvo Cars galvenā mītne un attīstības biroji atrodas Gēteborgā, Zviedrijā. Tam ir lielas ražotnes Zviedrijā, Beļģijā, Ķīnā un ASV. ASV autobūves gigants Ford uzņēmumu Volvo Cars pārdeva Ķīnas uzņēmumam Geely 2010. gadā.

2021.gadā Volvo paziņoja, ka līdz 2030. gadam visas tās automašīnas kļūs elektriskas. Pagājušajā gadā tas samazināja šos mērķus vairāku problēmu dēļ, tostarp “papildu nenoteiktības dēļ, ko radīja nesenie tarifi EV dažādos tirgos”.

Japānas autoražotājs Nissan šomēnes paziņoja, ka visā pasaulē likvidēs vēl 11 000 darbavietu un slēgs septiņas rūpnīcas, jo tas satricinās biznesu, ņemot vērā vājos pārdošanas apjomus.

Pārdošanas kritums Ķīnā un lielās atlaides ASV, tās divos lielākajos tirgos, ir smagi ietekmējušas ieņēmumus, savukārt ierosinātā apvienošanās ar Honda un Mitsubishi februārī sabruka.

Pēdējie samazinājumi palielināja kopējo uzņēmuma paziņoto atlaišanas gadījumu skaitu pagājušajā gadā līdz aptuveni 20 000 jeb 15% no tā darbaspēka.

Kā piemēru ārprātīgai autoražotāju sāncensībai Ķīnas elektrisko transportlīdzekļu gigants BYD nedēļas nogalē paziņoja, ka samazinās cenas vairāk nekā 20 saviem modeļiem. Līdz ar to lētākā automobiļa Seagull EV cena samazinās līdz 55 800 juaņu (7745 dolāriem).

Atbildot uz to, Ķīnas valdībai piederošie Changan un Leapmotor, ko atbalsta Chrysler īpašnieks Stellantis, paziņoja par saviem cenu samazinājumiem. Ķīnas autoražotāju akcijas pēc šiem paziņojumiem strauji kritās.

Aprīlī BYD Eiropā pirmo reizi pārdošanas apjomu ziņā pārspēja Īlona Maska Teslu, liecina automobiļu rūpniecības pētījumu kompānijas Jato Dynamics dati.