Euronext atbalsta Vācijas centienus izveidot vienotu Eiropas biržu

Viseiropas birža Euronext ir atzinīgi novērtējusi ideju par konsolidētākiem Eiropas kapitāla tirgiem, lai veicinātu kontinenta konkurētspēju.

Euronext izpilddirektors Stefans Bujna reaģēja uz Vācijas kanclera Frīdriha Merca atbalstu vienotai Eiropas biržai.

“Euronext ir gatava dot ieguldījumu nākamajā tirgu konsolidācijas līmenī Eiropā, lai izveidotu dziļāku likviditātes fondu Eiropas uzņēmumu izaugsmes finansēšanai,” Euronews sacīja Bujna.

Izpilddirektors sacīja, ka viņš atzinīgi vērtē kanclera Frīdriha Merca aicinājumu pēc “dziļākiem un pievilcīgākiem Eiropas kapitāla tirgiem un lielākas konsolidācijas tirgus infrastruktūras sektorā, kas galu galā nāks par labu Eiropas uzņēmumiem”.

Euronext pārstāv vairāk nekā 1700 uzņēmumu ar kopējo tirgus kapitalizāciju aptuveni 6,5 triljonu eiro apmērā.

Atbalsts no Vācijas un Francijas

Budža reaģēja uz CDU līdera Merca ceturtdien Bundestāgā izteiktajiem komentāriem.

“Mums ir nepieciešama sava veida Eiropas Fondu birža, lai tādiem veiksmīgiem uzņēmumiem kā BioNTech no Vācijas nebūtu jākotējas Ņujorkas Fondu biržā,” sacīja kanclers.

Vīzija par dziļāku un integrētāku Eiropas Kapitāla tirgu savienību (KTS), kas daļēji paredzēta, lai jaunuzņēmumiem nodrošinātu vieglu piekļuvi lielam kapitāla fondam, ir tapusi desmit gadus. Pašreizējās Eiropas sistēmas kritiķi apgalvo, ka sadrumstalotība kavē mērogošanu, mudinot uzņēmumus pamest Eiropu un pārcelties uz ASV biržām.

Kapitāla tirgu savienības rīcības plāna virzību jau sen kavē strukturāli un politiski šķēršļi, lai gan nesen ir sācis pieaugt impulss. Daļēji tas ir tāpēc, ka Frankfurte un Parīze ir spērušas nozīmīgus, koordinētus soļus, lai paātrinātu šo ilgi gaidīto projektu.

Tomēr viens no galvenajiem šķēršļiem kapitāla tirgu savienībai ir sadrumstalotā regulēšana un uzraudzība dažādās dalībvalstīs.

“Tāpēc mums ir nepieciešams izlēmīgs solis ceļā uz vienotu uzraudzību Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādes (EVTI) ietvaros,” sacīja Bujana.

Merca runa radīja cerības, ka Eiropas lielākā ekonomika patiesi maina savu nostāju, jo Vācija līdz šim ir vilcinājusies nodot uzraudzības licences EVTI.

Paredzams, ka līdz šī gada beigām Eiropas Komisija iesniegs priekšlikumus par uzraudzības sistēmu noteiktām finanšu iestādēm. Tās ietver centrālos vērtspapīru depozitārijus, tirdzniecības vietas un kriptovalūtu biržas.

Saskaņā ar ESMA datiem, nelielas iestāžu grupas uzraudzības paaugstināšana ES līmenī varētu “uzlabot efektivitāti” un “sniegt holistiskāku pārskatu par riskiem”.

Pārstāvis pastāstīja Euronews Business, ka sarakstā ir iekļautas “visas Eiropas tirgus infrastruktūras”, tostarp biržas, kā arī jaunas nozares, piemēram, kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēji.

Eiropas konkurētspēja

Saskaņā ar Euronext datiem, lielāka kapitāla tirgu integrācija varētu pilnībā atraisīt Eiropas Savienības 13 triljonu eiro privāto uzkrājumu potenciālu.

Un papildus uzņēmumu finansējuma palielināšanai, lielāka saskaņošana var samazināt regulējuma sadrumstalotību un atbilstības izmaksas.

Daudzi eksperti uzsver, ka Eiropas stratēģiskā konkurētspēja ir apdraudēta, jo īpaši tāpēc, ka tā cenšas neatpalikt no ASV un Ķīnas.

Vairākkārt Eiropas uzņēmumi ir nolēmuši pārcelties uz ārzemēm, lai gūtu labumu no dziļajiem ASV akciju tirgiem. Tieši šogad Zviedrijas Klarna, kuras tirgus vērtība ir 11,5 miljardi eiro, īstenoja un pabeidza ASV IPO. Vēl viens Zviedrijas uzņēmums Heart Aerospace šogad arī pārcēla savu galveno mītni un pamatdarbību uz Losandželosu, lai iegūtu piekļuvi ASV investoriem.

Uzņēmumi Eiropā meklē augstu likviditāti un viegli pieejamu kapitālu izaugsmei. Tie bieži vien iegūst augstākus novērtējumus ārzemēs un vienkāršāku regulatīvo vidi.

Cik reāla ir vienota Eiropas birža

Neskatoties uz potenciālajiem ieguvumiem, ir daudz iemeslu, kāpēc eksperti ir piesardzīgi attiecībā uz vienotas biržas loģistiku.

Žeremijs Peloso, BCA Research galvenais Eiropas stratēģis, sacīja: “Es nedomāju, ka tas atrisinātu likviditātes un dziļuma trūkumu Eiropas tirgos, kā arī IPO neesamību (vismaz salīdzinājumā ar Āziju un ASV).”

“Pieņemot, ka Eiropas birža tiks atdzīvināta, mēs redzētu, ka nacionālajos tirgos (DAX, CAC, IBEX utt.) kotētajiem uzņēmumiem ir jāizlemj, vai kotēt savas akcijas nacionālajā vai Eiropas biržā.”

Tikmēr joprojām pastāv būtiski šķēršļi vienotas Eiropas biržas izveidei, piemēram, konkurence valstu līmenī, pašreizējās atšķirības regulējumā un nepieciešamība nodot uzraudzības pilnvaras vienai struktūrai.

Dalībvalstis nevēlas atteikties no kontroles pār saviem tirgiem, tostarp biržu uzraudzības. Dažas dalībvalstis, tostarp Luksemburga un Kipra, steigšus pauda bažas par pieaugošajām izmaksām un regulatīvo slogu, ko rada jauna centralizēta ES iestāde.

Šķēršļu pārvarēšana tagad ir atkarīga no tādiem līderiem kā Frīdrihs Mercs. Taču dažādu tirgu apvienošana Eiropas Savienībā, katram no tiem saglabājot savas tradīcijas, valodas un riska tolerances līmeni, joprojām ir milzīgs uzdevums.