ASV un Ķīnas tirdzniecības konflikts aptumšo globālās ekonomikas perspektīvas, jo veidojas “jauna norma”

Starptautiskie finanšu vadītāji izjūt zināmu atvieglojumu par pārsteidzošo globālās ekonomikas noturību pret politikas satricinājumu kaskādi pirmajos deviņos Donalda Trampa otrās ASV prezidentūras mēnešos, bet arī nogurusi no šķietami nebeidzamas nenoteiktības par to, kas gaidāms nākotnē.

Kad finanšu ministri un centrālo banku vadītāji aprīlī pulcējās Vašingtonā uz pirmo no Starptautiskā Valūtas fonda un Pasaules Bankas divreiz gadā notiekošajām sanāksmēm, bažas par Trampa tikko atklātajiem “Atbrīvošanas dienas” tarifiem bija jūtamas. Sešus mēnešus vēlāk, tikko noslēgušās oktobra sanāksmes, to bija nomainījis nogurums un piesardzība, ka politikas ainava nekad nav pilnībā sakārtota.

“Kopš Atbrīvošanas dienas politikas veidotājam ir bijis absolūti nogurdinoši mēģināt saprast un pēc tam faktiski veidot politiku un sazināties ar sabiedrību par to,” sacīja Taizemes Bankas vadītāja vietnieks Piti Disjatats. “Tāpēc nenoteiktība ir bijusi ļoti sarežģīta.”

“Globālā ekonomika šķiet noturīgāka, nekā mēs domājām pirms vairākiem mēnešiem. Taču, ņemot vērā dažāda veida nenoteiktību, pašapmierinātībai nav vietas,” sacīja Japānas delegācijas amatpersona, kas piedalījās sarunās Vašingtonā. “Notika plašas diskusijas par neskaidrībām.”

Nedēļu ilgā saspringtā ASV un Ķīnas savstarpējā strīda laikā Tramps reaģēja uz jaunajiem Pekinas retzemju minerālu eksporta ierobežojumiem, atkārtoti ieviešot 100% tarifus Ķīnas eksportam uz ASV.

Saspīlējuma atkārtota eskalācija starp divām pasaules lielākajām ekonomikām pastiprināja simtiem politikas veidotāju, kas piedalījās sanāksmēs, uzmanību, pieaugot impulsam jauniem tirdzniecības līgumiem ārpus ASV un Ķīnas orbītas.

SVF rīkotājdirektore Kristalina Georgijeva sacīja, ka viņa reti ir redzējusi tik konstruktīvu iesaisti finanšu amatpersonu un centrālo banku pusgada sanāksmēs.

“Tas varētu būt tāpēc, ka nenoteiktība ir tik liela, ka nav vietas teatrālai darbībai,” Georgijeva sestdien banku konferencē sacīja. “Tas varētu būt tāpēc, ka tagad daudzas valstis saprot, ka to, ko tās uzskatīja par pašsaprotamu – starptautisko sadarbību, kas palīdz mums rīkoties labāk -, mums nevajadzētu uzskatīt par pašsaprotamu.”

Georgijeva un Pasaules Tirdzniecības organizācijas vadītāja Ngozi Okonjo-Iveala dalībniekiem sacīja, ka ir daudzsološi, ka ASV un Ķīnas saspīlējums, lai cik intensīvs tas būtu, nav pāraudzis plašākā tirdzniecības konfliktā, un atzīmēja, ka daudzas valstis faktiski cenšas padziļināt divpusējās un reģionālās saites.

ASV akcijas piektdien noslēdzās ar pieaugumu, Dow Jones, S&P 500 un Nasdaq pieaugot katram aptuveni par pusprocentu.

Jaunzēlandes finanšu ministre Nikola Vilisa aģentūrai Reuters sacīja, ka viņa sagaida, ka šī tendence pieņemsies spēkā, ņemot vērā pieaugošo ģeopolitisko un ekonomisko nenoteiktību.

Viņa sacīja, ka ir ievērojams, ka Eiropas Savienība tagad vēlas iesaistīties Visaptverošajā un progresīvajā Trans-Klusā okeāna partnerības nolīgumā, kas ir brīvās tirdzniecības līgums starp 11 dalībvalstīm.

Situācija pievērsa uzmanību arī spriedzei pasaules ekonomikā, tostarp pastāvīgajai un “pārmērīgajai” ārējai bilancei, gandrīz rekordaugstajam parāda līmenim, pieaugošajām bažām par nebanku sektoru un mākslīgā intelekta tehnoloģiju radītajiem traucējumiem.

Anglijas Bankas vadītājs Endrjū Beilijs sacīja, ka ir nepieciešama atklāta diskusija, ņemot vērā starptautiskās sabiedrības iepriekšējo nespēju identificēt un apturēt hipotekāro kredītu attīstību, kas izraisīja 2007.–2009. gada globālo finanšu krīzi.

Caurspīdīgums ir kritiski svarīgs necaurspīdīgā pasaulē, kurā ir ciešas savstarpējas saites starp banku, apdrošināšanas un privāto sektoru.