Un ko skatās mūsu bērni?
Tiem astoņdesmito gadu sākuma bērniem paveicās, viņiem bija Rolans Bikovs un Kristina Orbakaite Ļenas Bessoļcevas lomā. Un vēl Jeļena Ciplakova “Skolas valsī”, jaunais Haratjans “Laimestā”, Dināras Asanovas filmu varoņi. Bet agrāk, kad šie bērni bija vēl pavisam mazi, viņiem bija Buratino un Sarkangalvīte. Viņiem bija Bērnu Kino. Mūsu pašu, saprotams.
Burvju valstība, kurai uzticējās, kuru mīlēja. Kas dāvāja Kapteiņa Granta romantiku. Šajā pasaulē bērni atklāja dzelzs durvju noslēpumu, lidoja kosmosā, cīnījās ar pirātiem, iemīlējās, ceļoja.
Šī pasaule mācīja viņiem iemīlēt labestību un taisnību, atšķirt slikto no labā, orientēties cilvēkos, atzīt savas kļūdas, palīdzēt vājākiem. Šī pasaule dāvāja viņiem varoņus, īstus, tos, kuriem gribētos līdzināties. Lai kļūtu par šīs pasaules daļu, vajadzēja palūgt mammai 10 kapeikas un aiziet uz kinoteātri.
LASI VĒL: Megana Mārkla un princis Harijs steigā izved dēlu no Lielbritānijas
Atveriet kinoteātru mājaslapu jebkurā Latvijas pilsētā un paskatieties afišu šīm brīvdienām. Pamēģiniet atrast kaut vienu pilnmetrāžas mākslas filmu bērniem, ko veidojuši latvieši. Ja atradīsiet, uzrakstiet, lūdzu, man.
Kāpēc? Kāpēc, uz kāda pamata valstī tiek iznīcināts bērnu kino? Iznīcināts pavisam, kā tāda parādība. Pat tās filmas, ko uzņem entuziasti, nenonāk kinoteātros. Nevajag man stāstīt par naudu. Es neticu, ka valstij nav naudas, lai atbalstītu bērnu kino. Bezjēdzīgiem un nežēlīgiem jauniem eksāmeniem ir.
Deputātu algām ir. Skaļiem masveida pasākumiem Pilsētas svētkos ir. Kino nav? Kau vienai filmai gadā? Nu, tad mūsu valdība ir plika graša vērta. Kārtīgi cilvēki netaupa uz bērnu rēķina…
Tās ir kaut kādas šausmīgas sistēmas novirzes, kuru seku novērtēšana mums vēl priekšā. Es gribu zināt to cilvēku uzvārdus, no kuriem ir atkarīgs lēmums par bērnu kino atjaunošanu manā valstī. Valstī, kurā pieaug mani bērni, un kur būs jādzīvo maniem mazbērniem.
Es gribu pajautāt šiem cilvēkiem, kāpēc mūsu bērniem un mazbērniem atņēma burvju pasauli, kas, kā neviens cits, prot iemācīt galveno. Es gribu viņiem pajautāt, kāda ir šīs pasaules vērtība eiro.
Un vēl es gribu viņiem pajautāt, kādu kino un kad viņi rāda saviem bērniem un mazbērniem. Un, ko tas kino māca…
Meitenītei Svetai no tās septītās klases tagad ir 45 gadi. Viņa savu meitu nosauca par Ļenu, par godu Kristinas Orbakaites varonei. Sveta māca bērniem literatūru. Un katrai savai klasei viņa rāda Rolana Bikova “Putnubiedēkli”. Žēl, ka klasē, ar multimediju projektora palīdzību. Burvība mazliet zūd no tā…
avots: vranya.net
Maskavā 80. gados par 40 latiem?