Naftas cena pieauga un akciju tirgi kritās, investoriem reaģējot uz ASV triecieniem pret kodolmērķiem Irānā.
Investori reaģēja uz ASV triecieniem Irānai nedēļas nogalē, jo pirmdienas rītā Irāna un Izraēla turpināja apmainīties ar uguni.
Brent jēlnaftas cena pieauga par aptuveni 1,53% līdz 78,19 ASV dolāriem par barelu uz aptuveni 7,15 CEST, bet WTI cena pieauga par 1,48% līdz 74,93 ASV dolāriem par barelu.
ASV spēki svētdien uzbruka trim Irānas kodolobjektiem un militārajiem objektiem, paziņojot, ka Teherānai nedrīkst ļaut glabāt kodolieroci.
Irānas prezidents Masuds Pešeškjans sacīja, ka valsts “nekad nepadosies iebiedēšanai un apspiešanai”, savukārt Irānas ārlietu ministrs Abass Aragči ir ieradies Maskavā uz sarunām ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu.
Eiropas tirgi pirmdien atvērās mīnusos, investoriem pārdomājot šīs ziņas.
FTSE 100 kritās par 0,28% līdz 8749,98, CAC 40 nokritās par 0,66% līdz 7539,68, DAX noslīdēja par 0,55% līdz 23 222,90, bet FTSE MIB samazinājās par 0,97% līdz 35,8522.
STOXX 600 nokritās par 0,28% līdz 535,03, savukārt EURO STOXX 50 nokritās par 0,26% līdz 5220,02.
ASV biržā S&P 500 nākotnes līgumi noslīdēja par 0,13% līdz 6010,25, un Dow Jones Industrial Average fjūčeri nokritās par 0,2% līdz 42 431,00. Nasdaq fjūčeru līgumi pirmdienas rītā samazinājās par 0,18% līdz 21 804,50.
Āzijas tirdzniecībā Tokijas Nikkei 225 indekss kritās par 0,19% līdz 38 331,12, Kospi Seulā samazinājās par 0,3% līdz 3012,88, bet Austrālijas S&P/ASX 200 samazinājās par 0,37% līdz 8474,40 punktiem.
Konflikts, kas uzliesmoja pēc Izraēlas uzbrukuma Irānai 13. jūnijā, ir palielinājis naftas cenas saistībā ar Irānas kā galvenās naftas ražotājas statusu.
Valsts atrodas arī šaurajā Hormuzas šaurumā, caur kuru iet liela daļa pasaules jēlnaftas piegādātāju. Investori ir nobažījušies, ka Teherāna varētu nolemt bombardēt naftas infrastruktūru kaimiņvalstīs vai bloķēt tankkuģu pārvietošanos cauri Hormuzas šaurumam.
Kuģniecības kompānija Maersk svētdien paziņoja, ka turpina darboties cauri jūras šaurumam, piebilstot: “Mēs nepārtraukti uzraudzīsim drošības risku mūsu konkrētajiem kuģiem reģionā un esam gatavi veikt operatīvas darbības, ja nepieciešams.”
Saskaņā ar Bloomberg apkopotajiem kuģu izsekošanas datiem, divi supertankuģi Coswisdom Lake un South Loyalty svētdien apgriezās Hormuzas šaurumā.
Situācija tagad ir atkarīga no tā, vai Teherāna nolems izvēlēties agresiju vai diplomātiskāku atbildi uz ASV un Izraēlas triecieniem.
Irāna varētu mēģināt slēgt ūdensceļu, izvietojot mīnas pāri šaurumam vai satriecot un sagrābjot kuģus. Pat ja tā, visticamāk, to sagaidīs spēcīga ASV flotes reakcija, kas nozīmē, ka naftas cenu kāpums var nebūt noturīgs.
Daži analītiķi arī uzskata, ka Irāna, visticamāk, neslēgs ūdensceļu, jo valsts to izmanto, lai transportētu savu jēlnaftu, galvenokārt uz Ķīnu, un nafta ir galvenais režīma ieņēmumu avots.
Ja Teherāna veiksmīgi aizvērtu šaurumu, tas izraisītu lielāku cenu kāpumu pārvadātajām precēm un sarežģītu deflācijas procesu ASV, potenciāli saglabājot procentu likmes augstākas ilgāku laiku.
Pirmdienas rītā Tramps arī pavēstīja par režīma maiņas iespējamību Irānā.
“Ja pašreizējais Irānas režīms nespēj atkal padarīt Irānu lielisku, kāpēc gan nenotiktu režīma maiņa?” sacīja ASV prezidents Truth Social.