Laiks nesaudzē nevienu, tādēļ agri vai vēlu tas atņems mums visus, ko mīlam, kuru starpā ir arī mums vistuvākais un mīļākais cilvēks – mamma.
Viņa ir pasaulē visunikālākais un mīļākais cilvēks, jo viņa mums ir dāvājusi dzīvību, audzinājusi un veltījusi mums uzmanību, kas laupījuši viņai viņas pašas dzīves gadus. Jā, tā dara visas labās mammas, taču ieguldījums mūsu dzīvē un attīstībā nav salīdzināms ne ar ko citu. Viņa ir mums līdzās pie gultas, kad slimojam, viņa sēž pie loga vai durvīm, kad mēs naktī nepārnākam mājās, un visās mūsu dzīves uzvarās viņa ir vislaimīgākā no visiem!
Lasi vēl: Vecāku lūgšana, kas paredzēta tam, lai viņu bērniem dzīvē viss izdotos!
Bet mēs… Ko darām mēs? Mēs reti kad sakām viņai mīļus un jaukus vārdus, stāstām to, ka mīlam viņu, reti sakām viņai, ka tieši viņa mums ir vissvarīgākā un nozīmīgākā. Aizdomājieties par to…
Dzīvē mēdz gadīties visādi, tādēļ arī mēs reizēm mēdzam pateikt vārdus, kas sāpinās viņu līdz pat sirds dziļumiem un asaru aumaļām. Kaut kad dzīvē viņa no jums aizies, un tajā brīdī jūs nožēlosiet visu, ko esat viņai kādreiz teikuši, un cerēsiet, kaut jums būtu bijusi iespēja atvainoties…
Turpinājumu lasiet nākošajā lapā
Bet ja viņa tiešām man sabojāja dzīvi?? Ieliekot mani bērnu namā un tad vēl pēc 18 man bojājusi dzīvi..(?!!)